Pastāstiet:)

Caur sms :) netīšām uzzvanīju uz svešu telefona numuru un sākām sarakstīties. Bijām gan tikai labākie draugi 7 gadus, bet nu jau pus gadu esam kopā :)

Laila - (l) Tik forshi!!
Iepazinaamies manaa darba vietaa,tikko biju atbraukusi no atvaljinaajuma un tur nu priekshaa bija Vinjsh..lai gan vins tur bija uz paaris dienaam ,jo aizvietoja kaadu,viss uzreiz notikaas. :D Dzirksteles shkjiila no pirmaas sekundes,hehe.

Bļin, man arī gribās kaut kur iepazīties. :D

Internetā. Bet, kad biju pavisam maza, tad izrādās, ka drauga ģimene bija pie mums ciemos. Viņš teica, ka atceroties to reizi un tad viena maza meitenīte skraidījusi pa māju (mums ir 7 gadu starpība). Vienreiz dīvaini bija skatīties drauga ģimenes albūmu, jo dažās bildēs bija arī 2 no brāļiem. :D Atkal pierādījās, ka Latvija ir ļoti maza valsts. Laikam liktenis mūs saveda kopā. :)

Caur paziņām :)

Internetā. Draugiem.lv

Daudzi parasti par to slikti atsaucas, jo internetā viss ir savādāk, tāpēc nevarot būt nekādas nopietnas attiecības utt.
Bet tai pat laikā zinu daudzus, kas tādā veidā sagājuši kopā - un pat ļoti veiksmīgi. Arī es - esmu laimīga, esam kopā jau vairāk kā 2 gadus :)

Internetā. :) Arī ar iepriekšējiem turpat. Ja nebūtu izgudrots internets, es laikam būtu vecmeita ar Madagaskaras susļiku kaķa vietā. :D

Man reiz bija tā, ka bija čalis, kura tētis ar manu mammu saticies, tas bija tā jocīgi :D
Mums vēl tāda likumsakarība, ka drauga vecāki tajā pašā skolā mācījās, sagāja kopā tajā pašā klasē utt. Un viņu attiecības dikti nepatika viņu klases audzinātājai, kas, kad es mācījos bija mūsu ķīmijas skolotāja, kurai nepatika arī mūzu attiecības, bet tur vispār garšs stāsts, jo visa drauga ģimene ienīst to skolotāju, jo drauga tēti amziņu vienu atstāja mežā ekskursijas laikā un atbrauca mājās, normāli, ne? ;D

Viņš atbrauca man un vienam draugam pakaļ, tātad mašīnā :D

zaļumballē

biku papildināšu...
Pirms sava tagadējā dzīvesbiedra biju pusgadu šķīrusies no iepriekšējā. mēģināju iepazīties internetā (dažādos portālos), bet kad biju satikusies ar kaudzi puišu, es sapratu, ka apnika man šī nodarbe. Vairs neko nemeklēju, pie sevis tā arī nolēmu. un ziniet, kad biju tā izlēmusi, pat nedēļa nepagāja, līdz šim notikumam benzīntankā.
Šad tad braucām kopā peldēties pa pliko un naktī, es klusiņām lūrēju uz viņa fantastisko augumu, taču intīmas attiecības mums sākās krietni velāk. starpcitu, viņš atzinās, ka arī lūrējis un bijis kā traks, tas viņam esot devis spēkus iet peldēties aukstā jūrā :D. Apmainījāmies arī e-pasta adresēm un sarakstījāmies. Es allaž viņam teicu, ka man neko nevajag... tad reiz šis sasparojās un uzdāvināja man krekliņu ar uzrakstu - man neko nevajag. Pēc pirmās mazgāšanas krekliņš sabojājās, netīrs ūdens laikam pie vainas, bet lai vai kā, uz to brīdi jau man bija skaidrs, ka vairs nav tā, ka man neko nevajag...
Bet viņam skaidrs esot bijis jau brīdī, kad sastapis mani benzīntankā - sarkstošu un bālējošu par savu neveiklumu.

Todien, lūkojoties uz savu sabojāto kreklu, es priekš sevis sapratu, nav jāmeklē, lai atrastu laimi, viņa atnāk pati un tad, kad īsti negaidi. Es kreklu izmetu.

Bija kāda viņa bijusī draudzene, kas uzrakstīja, ka es dzīvoju ilūzijā, kas reiz izgaisīs. Uz ko atbildēju, lai arī tā ir ilūzija, es to izdzīvošu ar pilnu krūti un ņemšu no tās visu ko var paņemt. Meitenes esat laimīgas un baudat ik mirkli, ko dzīve Jums sniedz, tā itkā tas būtu pēdējais, taču neaizmirstat padomāt par rītdienu ;)

Reizēm, braucot autobusā ieraudzīju tādu simpātisku puisi un sapratu, ka dzīvo manā rajonā. Pamanījām viens otru tā, ik pēc 3 mēnešiem, bet tikai tā, acu priecēšanai. Pēc kādiem 2 gadiem ar draudzeni sēžam bārā, pienāk pie mums divi dzērāji un nekādi nevaram no šiem tikt vaļā. Domājam jau iet uz mājām, līdz pienāk mans autobusa puisis un piedāvā apsēsties pie viņa draugiem. Pa nakti katrs uz savām mājām, kuras, kā izrādās, ir gandrīz blakus, bet nākošajā dienā saņēmu sms. :)
Draudzenes joko, ka tas esot Liktenis, jo dažreiz tā it kā starp citu teicu: atkal autobusā to smuko puisi redzēju, līdz vienu dienu: "iedomājies, kas pie manis vakar pienāca?" :D

nekustamo īpašumu izstādē

mājas ballītē :)

kaazaas :)

Faktiski uz ielas, bet kad vins man teica cau, es tikai paskatijos ar savu iznicinoso skatienu un gaju talak :D
Un pec 10 min vins ieradas pie ta pasha cilveka, pie kura es gaju :D
Ta ka liktenis :D

autobusa pieturā.
nakts gāja jau uz beigām, sāka palikt gaišs. manējā nāca mājās no baļļuka - noberza kurpe un ienāca gudra doma piesēst un uzpīpēt. sēžu pīpēju, domāju jāiet mājās, bet grūti paiet - tulzna uz kājas "spilventiņa" (nu, uz pēdas) nereāli sāpīga. tā nu pasēdēju un nopīpēju vēlvienu cigareti - labākā doma pasaulē, jo, ja es būtu pa taisno gājusi mājās, tagad būtu bez drauga un bez bērna. tad, nu, kamēr sēdēju, pienāca puisis palūgt šķiltavas - arī no ballītes. nosēdējām pieturā pļāpādami līdz astoņiem rītā. un atklājās, ka mēs jau sen viens otru bijām noskatījuši - vidusskolā katru rītu tikāmies tajā pašā pieturā, jo braucām vienā laikā uz skolu Rīgā. :D

Skolā

Internetā. Viss aizsākās ar vēstulīti- Hi, fellow music addict:P
Kad izsecinājām, ka dzīvojam ne tikai vienā pilsētā, bet arī vienā un tajā pašā kvartālā, izdomājām, ka varētu kādreiz saskrieties. Nu jau pusgadu kopā..:D

draugiem.lv