vēl bija ar to pašu pilsētu, ka aizbraucu uz dullo mācīties, man neviena pat visā valstī pazīstama tur nav, mammai kkāda augstskolas laiku draudzene tur esot vienīgi ieprecējusies un dzīvojot. no sākuma, kad aizbraucu, viņa bija sarunājusi savu dēlu, lai mani sagaida, bet mēs tur kko ne tā sarēķinājām ar laika zonām un vēl nokavējās mans transports, viņam bija uz darbu jābrauc, kopmītnēs mani nogādāja tikai pa telefonu pirmo reizi. pēc tam viņa mammai ik pa laikam uzrakstīja, jautāja, kā man iet. protams, no sākuma bija drausmīgi grūti. pēc tam mamma parādīja, ka tā draudzene mammai bija uzrakstījusi "viņai vajag puisi. atradīsim." es biju tolaik nesen šķīrusies no pāris gadus ilgušām attiecībām un ne par kādām jaunām attiecībām domāt vispār negribēju, labi, ka nezināju tos nolūkus :D tās draudzenes abiem dēliem tobrīd bija attiecības, tāpēc viņi dabūja man viņu labāko draugu, lai izrāda man pilsētu. viņš no piepilsētas, pašu pilsētu nemaz tik labi nezin, arī ne par kādām attiecībām nedomāja, arī saka, ka labi, ka nezināja par tādiem nolūkiem. bet mums gāja tik jautri un draudzīgi, ka arī tā sadziedājāmies, ka tagad esam vēl kopā :)
viņš pēc tam stāstīja, ka viņam tur vajadzējis kkādu svarīgu zvanu veikt, bet tās mammas draudzenes dēls neesot devis viņam to svarīgo nr, kamēr šis nepiezvanīs man un nesarunās tikties :D
146
