Neviena lūgšana Dievam nepaliek neuzklausīta. Nav pat tik svarīgi, vai liec svecīti, skaiti skaļi lūgšanas, vai domās Dievam uztici savu sāpi. Tikai Dievs nav kafijas automāts- tāpēc neizpilda momentāni katru lūgsnu. Mēs, cilvēki, redzam tikai pagātni un tagadni, tādēļ mēs nemaz nezinām, kā mums būtu labāk, bet Dievs zina arī nākotni, tādēļ dažkārt mūs ved caur ērkšķiem, lai mēs ieraudzītu aiz tiem paradīzi.
Kad Dievam lūdz kaut ko konkrētu, vienmēr ir jāpaļaujas, ka Dievs labāk zina, ko un kā mums vajag un ko un kā nevajag. Un tas arī lūgšanās jāietver- Dievs, lai notiek Tavs prāts.
Svecītes nekad neesmu likusi, bet Dievs vienmēr manas lūgšanas ir uzklausījis un piepildījis. Dažreiz uzreiz, bet dažkārt pēc vairākiem gadiem. Bet palūkojoties no šodienas skatpunkta, varu teikt- Dievs labāk zināja, kad un ko man dot.
Lūdzies un tavas lūgšanas tiks uzklausītas. Bet tam jānāk no visas sirds, paļaujoties, ka Dievs labāk zina.