Patriotisms

Nekad neesmu izjutusi ne cieņu, ne patriotismu pret šo valsti, vienmēr esmu gribējusi tikt prom un nespēju sagaidīt, kad beidzot pienāks tā diena. Mani nekas šeit netur, arī cilvēks, ar kuru esmu kopā grib doties prom. Nejūtos piederīga šim visam haosam un neko citu labu, izņemot to, ka šeit nav cunami un milzīgi tornado, zemestrīcas, nesaskatu. Ne šeit ir tas, ko es vēlos darīt visu mūžu, ne šeit ir lieliskas izaugsmes iespējas. Šeit esmu kā būrī, gribas izlauzties un lidot beidzot prom.

Galīgi neesmu patriote - neietu nāvē valsts dēļ. Taču esmu ļoti pieķērusies zemei, cilvēkiem, videi, kas ir kopš dzimšanas man bijusi visapkārt. Nekad nav bijusi vēlēšanās mukt prom. Dzīvojot prom no dzimtenes, nežēlīgi ilgojos tik atpakaļ, jo svešumā viss šķiet svešs, nevienam neesi vajadzīgs, vienmēr būsi tikai imigrants.

Lou,

Rezumējums ir tāds, ka problēma ir manā uztverē.

Rezumējums ir tāds, ka mums vienkārši atšķiras viedokļi par to, kas ir patriotisms, tas arī viss. :D

Mīļās meitenes - Latvija jau nav vainīga pie tām "gudrajām" galvām, kas sēž saeimā..

Man tas ir instinkts, kaut kas asinīs, būtībā, ko, lai cik te gudri nefilozofētu, nevar izskaidrot. Piederības, māju, sakņu sajūta. Kā putniem, kas vienmēr atgriezīsies savā ligzdā.

Ierakstīju googlē instinkts un atradu medicīnisko skaidrojumu.. :) nu, kaut kā tā principā.

http://www.neslimo.lv/pme/?name=instinkts

Nedomāju, ka tas ko jūtu pret šo valsti, būtu patriotisms! Vienīgais, kas mani te tur ir ģimene un bērnības atmiņas, skaistā daba un dzimtā valoda. Bet Latvija man nav devusi neko tādu, lai es par to tagad celtos un kristu. Lielākie patrioti droši vien bļaus - Fui, kā tā var. Bet ja paskatās kāda attieksme, ir amerikāņiem pret savu valsti, tad nerodas vairs lieki jautājumi, kāpēc latviešiem tā nav!