Patriotisms

Jā :) Negribētu dzīvot nekur citur, uz kādu laiku jā, bet ļoti ilgotos pēc mājās un visām tām skaistajām atmiņām šeit :)

Jā, izjūtu patriotismu un vienmēr to izjutīšu. Lai arī cik sūdīgi te būtu, nekad nebraukšu prom, vismaz ne ilgāk par pāris mēnešiem. Šī tomēr ir vieta, kur nejaušas vai jaušas sakritības dēļ esmu piedzimusi un tāpēc jūtos šeit piederīga.

Patika Pievakares pēdejais teksts.. ;)

Arī es esmu un palieku šeit vēljoprojām . Aizbraukt no valsts ir katra cilvēka brīva griba. Nenoliegšu ,ka manī iedveš smīnu visi tie pazīstamie cilvēki ,kas aizbrauc ,piemeram, uz Londonu. Liek bildes ar nosaukumu " Jauka pastaiga Londonā" , itkā tas būtu kas īpašs, tās pašas bildes šaurajos pagalmiņos ,kur es redzu 4 pazīstamus cilvēkus, no dažādām pilsētām, kuri ir satikušies tur un tagad dzīvo vienā mājā.. Saņemu vēstules par to kā viņi loka kastītes zobupastām un iespēja tajā darbavietā pakāpties ir liet šķidrās ziepes plastmasas traukos. Un teikums :" Jūlijā braukšu uz Latviju ,izmantot holidays! " manī izraisīja sašutumu...
Man te viss laikam vienā putrā samalts , bet nu , kaut ko jau saprast var.. Es nerunāju par ģimenēm ,kur vīrietis labi pelna ,lai sieviete varetu saimniekot pa māju un auklēt bērnus , neņemiet personīgi ... Bet jaunieši no 23-27 cik ilgi jūs tur dzīvosiet tajās viensētiņās grupā ?? Ja arī kādreiz atgriezīsieties LV , kur jūs planojat strādāt? Ko rakstīsiet CV ? - locīju kastītes ???
Bēdīgi un dusmas reizē ..

Bet kāpēc tiem citiem jāsauc patriotismu par muļķīgu?

Pievakare, tāpēc, ka man nepatīk tādas lietas - viss šis "mēs" un patriotisma uzkurināšana sakot, ka tie, kas iet dienēt armijā aizstāv valsti (tipiski ASV) un citas tamlīdzīgas muļķības. Es varu cienīt kultūru kurā uzturos, bet nu patriotisms man šķiet tikpat slimīgs kā reliģija. Nemaz tik bieži veselīgu patriotismu nevar redzēt, parasti to pavada kaut kāda neliela agresija - vai pret tiem, kuri aizbrauc, vai pret cittautiešiem vai vēl pret kādu citu.
Patriotisms ir 100% cilvēku izdomājums un ne tas labākais, jo manuprāt, radies tieši tādēļ lai manipulētu ar cilvēku prātiem piesaucot to katru reizi, kad ir izdevīgi.
Tas nu tā, atbildu par sevi, kādam ir cits viedoklis.

Satiiina,un ko tad tu iesaki tiem cilvēkiem?Labāk patriotiski sēdēt bez darba Latvijā,nekā strādāt,ne pašu lieliskāko darbu,bet tomēr darbu,ārzemēs?
Ne jau visi aizbraucēji strādā šādus darbus.Daudzi mani paziņas,kuri ir aizbraukuši un strādā savās profesijās,kas nav saistītas ar kastīšu locīšanu vai sēņu lasīšanu.
Man ir darbs,bet ja nebūtu,es apsvērtu iespēju braukt strādāt uz ārzemēm,jo uzskatu,ka strādāšana ārzemēs ir labāka par bezdarbu šeit.

Jā, esmu patriote :) Strādāju un savu biznesu arī veidoju tā, lai attīstītu savas valsts uzņēmējdarbību, eksportspēju, radītu darbavietas un darītu pasauli labāku.
Un lepojos ar to, ko daru ;)

Jāatzīst, ka es arī iedomājos to agresīvo (kaut nedaudz) patriotismu, visas tās armiju būšanas utt. Laikam derētu patriotisma definīciju pameklēt, bet slinkums. :/

Es esmu patriote. Bet vairāk tādas Latvija, kāda bija senāk. Bez citu valstu ietekmes, īpaši Krievijas, psrs. ..

Nekur nevienam šajā pasaulē es neesmu vajadzīga, visur vienmēr es būšu tikai iebraucēja.

šeit es esmu mājās. šeit ir manas mājas, mani cilvēki, mana daba, mana valoda, kultūra, atmiņas un dzīve. gadu padzīvoju ārzemēs un pietika. nekad nespētu iejusties citur.

nevaru iedomāties, ka es dzīvotu citā valstī, bet labprāt pamēģinātu. man pietrūktu mājas un pietrūktu cilvēki, protams.. tas jau tikai normāli ir, bet dēļ tā nesauktu sevi par patrioti. patriots manās acīs ir cilvēks, kurš tieši valsti kā tādu ļoti ciena un godā, bet pēdējā laikā ļoti manāmi jūtu, ka Latviju uztveru vienkārši, bez liekām emocijām. daba ir skaista, daudz kas šeit ir skaists, bet tikpat daudz, ja ne vairāk ir arī lietas, kas man šeit nepatīk. un viens no tiem lielajiem, nozīmīgajiem punktiem, ir tas, par ko runā Pavedinātāja, man nav bijis tik kritiski, bet domai kā tādai es pat ļoti piekrītu.

Tīņu gados uzskatīju, ka esmu patriote.
Šobrīd jau ilgu laiku nejūtos piederīga Latvijai, un man neinteresē ne tās politika, ne kultūra. Skumji.

Kapēc bez darba? Saprotu,ka ne visi grib strādāt par administratoriem,veikalu pārdevējiem , tacu arī tas ir darbs un par to maksā. VIspāŗ ļoti plaši te var runāt , jo katram ir savi piemēri par aizbraukušajiem .. Es skatos uz to visu skeptiski. Vienmēŗ var iet vieglāko ceļu ...

Pievakare...tu runa par krieviem...man nav ne mazako pretenziju pret viniem, lai tak dzivo kur grib, nopietni, lai vini ir taja Latvija..bet es tomer esmu no tiem, kas brec, lai perk vienvirziena bileti! es tomer velos, lai ciena vietu un kulturu, kur dzivo! es atrodos Anglija, bet neprasu,lai vini ka otru valsts valodu pienem latvisu valodu, es cienu vinu valodu un pielagojos vinu tradicijam, valodai, kulturai! man vecmamma ir krieviete, vina tika atvesta uz Latviju 3 gadu vecuma, un runa latviski perfekti, vinai ir Latvijas pilsoniba, kaut gan valsts negribeja dot..to es saprotu, ja tu izradi velmi kaut ko darit, nevis uzspied savu kulturu...

man patriotisms šķiet muļķīgs (un arī kaitīgs) tāpēc, ka lielākoties tas nevēršas pozitīvā virzienā, piemēram, palīdzēt saviem tautiešiem, palīdzēt Latvijai izsisties pasaulē utt., bet gan vairo naidu un aizspriedumus. kā to var redzēt kaut vai "galveno patriotu" -- Nacionālās apvienības -- retorikā. viņi labāk bļaus krieviem, nekā mēģinās kaut ko uzlabot. bet kāda no tā jēga?
un piekritīšu, ka patriotisms ir vienā kategorijā ar reliģiju un tamlīdzīgām smadzeņu skalošanām. nesaprotu, kā var būt sajūsmā par valsti -- kaut kādu abstraktu veidojumu. jūs tā domātu, ja nekad neviens nebūtu pateicis, ka tā jādomā?

Menda, piekritu tev par abstrakto veidojumu, labi pateici, tas ir kaut kas maksligi izveidots..

Es gan nedomāju, ka patriotisms ir kaut kas negatīvs. Skatos uz to tikai kā uz pozitīvu lietu :) Tieši tā - tas sevī slēpj vēlmi attīstīt savu valsti un darīt labāku

chanely -- es arī domāju, ka tiem vajadzētu būt centieniem padarīt savu zemi labāku, bet es uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt pozitīvas patriotisma izpausmes, ko jebkad esmu redzējusi

Jā, esmu patriote (nu vismaz daļēji noteikti).
Gribu šeit strādāt, dzīvot utt. Protams, tas jau neizslēdz to, ka vēlos arī, iespējams, kādreiz padzīvot kur citur.

patriotims,hmm,šijos laikos jau diez gan plašs un izplūdis jēdziens.
Man šķiet, ka patriotisms ir tad,kad tu bez kauna stāsti cilvēkiem no kurienes,esi stāsti par tradīcijām un lepojies ar tām. Labi Latvijā nav laba ekonomiskā situācija,valdība s*kā, bet Latvijai ir,lai gan nu jau es drīzāk teiktu bija ļoti daudz un nesabojātas tradīcijas, mēs esam tādi dabas cilvēki. Tagad mums jāņi ir vairāk tādi čomu nodzeršan;as svētki,nesaku par visiem,bet bieži,bet kādreiz,akd šie svētki tika svinēti kopār ģimeni,tika dziedāt ,dejots un kopā priecājaš,tad tas bija tik forši.
īpaši par šo tēmu aizdomājos futbola ietekmē, kad itāļi no visas sirds un dvēseles dziedāja savu himnu, kā tad ir ar mums vai mēs no visas sirds un dvēseles dziedam savu himnu, vai mums tas liek lepoties un liek justies pacilātiem?
Man patīk Latvija kā zeme un es vinmēr būšu gatava dot priekšroku atbalstam draudzīgiem,uzņēmīgiem,foršiem latviešiem,ja kādreiz vajadzētu atbalstu vai kaut ko tādu. Bet es esmu bijusi dzīvojusi ārzemēs un tā kā man arī tur iur atmiņas,tad attiecīogās valstis man ir kļuvušas tuvas sirdij. ES personigi varu teikt,ka es tiecos uz to,ka gribu dzīvot ārzemēs, ir lietas,kas man atgrūž no šīs valsts un tā ir tieši sabiedrības attieksme, protams, visur jau ir attiecīgi indīgi indivīdi,bet man anv bijusi tā labākā pieredze un en tikai tapeč es gribu dzīvot citur arī dēļ tā,ka es emsu cilvēks kurš mīl pārmiaņas :)

Nezinu, vai to var saukt par patriotismu vai nē, taču es ļoti, ļoti mīlu Rīgu. Man te ir savas mīļās kafejnīcas, parku soliņi, pastaigas gar krastmalu, saullēkti virs pilsētas panorāmas, burvīgā Alberta iela un mans visvismīļākais Kronvalda parks... Savukārt, otrajās mājās man ir priežu mežs un jūra.. es tiešām ne pret ko to nemainītu.