Jūs varētu aiz žēlastības atbraukt pie puiša ciemos,kuram bēdīgi ar veselību un gads palicis dzīvot?
Bija ideāla dzīve,māja ,mašīna,sapņu meitene,lieli ienākumi,labi draugi.Bet pārāk vieglprātīgi uztvēru dzīvi,brīdī,kad pamodos un pieaugu,jau bij par vēlu viss aizgāja šķērsām,pazaudēju meiteni,kuru mīlēju,aizgāju savā pasaulē..uz gadiem diviem-trīs,paralēli tam ar veselību bēdīgāk palika,norobežojos no draugiem,civilizācijas,nespēju piedot sev,ka pats savām rokām to visu izdarīju salaidu visu šķērsām.Ziemā pašnāvību mēģināju,nesanāca..
Ar veselību-man 1na smaga alerģija,ļoti grūti ārstējama,uz ādas viņa iet.Ko dod ,ja tev smaida pretī,skaista meitene ar,kuru tu varētu būt kopā,bet dēļ šī visa nevari.Mana meitene to pieņēma,pat nemanīja,ka ar mani kaut,kas ne tā,bet ar ,kādu svešu nevaru to iedomāties.Un,ja nevari ar meiteni būt kopā,vērts vispār dzīvot,vienam tā.
Ja ,kāda var tā kā draugs atbraukt,vai kā savādāk palīdzēt savest domāšanu,izvilkt mani,lai pamostos varu no savas puses visu savu dzīvi būt parādā vai uz jebkuriem nosacījumiem,jo tu,kur esmu pašlaik viss peld,es saprotu,ka visu saprotu,bet tai pašā laikā vispār neko no šīs dzīves nesaprotu un sprotu,ja šovasar nepamostos nākošās ziemas vairs nebūs.