Sveikas! Ir,tā,ka man jau pus gadu ir puisis,bet šajā pus gada laikā,mums ir bijušas dažādas problēmas. Viņš ir jaunāks par mani,viņam ar mani ir pirmās nopietnās attiecības,nav daudz pieredzes bijušas pirms,tam it visā. Es ar šo domu,esmu apradusi,tikai man liekas,ka esmu pārāk piekasīga viņam. Pirmais lielais strīds bija tas,ka viņš stāstija citiem par mūsu attiecībām,un tad sākās tas,ka viņš citreiz uzvedās,kā mazs bērns,un ņaud par kaut ko,citreiz arī daudz lamājās,nemāk vēl būt patstāvīgs. Tās ir tās viņa sliktās lietas,bet labās ir tās,ka viņš ir mīļš, ļoti mīļš pret mani,seksā arī labs, man ar viņu ir jautri un interesanti,mums ir kopīgas intereses,viņš nekautrējās no manis,un pieņem mani,kāda esmu,vienmēr brauc ciemos,aicina mani arī pie sevis,u.t.t. Citreiz liekas,ka problēma ir manī,ka es viņu neizprotu tik labi,ka vajadzētu,vai arī esmu pārāk nikna vai slikta pret viņu,lai gan nemaz navajadzētu.. Es mēģinu saprast,vai es esmu tā,kas viņu nepieņem,jo viņš ir gatavs mainīt savu attieksmi pret mani,un labot tās sliktās lietas. Es atkal saku,ka nē,viņš tā tikai saka,un nekas labs tāpat nenotiek.. Varbūt man vajadzētu viņam dot iespēju,lai viņš var pierādīt,ka ir mainījis,savu attieksmi.. Es tiešām nezinu.. Būtu pateicīga Jums par padomiem!
2001
