Vispār jau ir labāk atlikt, tieši tā iemesla dēl, lai sakārtotu domas, argumentēti visu izklāstītu, aizraktos, kā tas ir no vinja skatu punkta (kā redz Tu arī piem.raksti, ka baidījās, ka būsi greizsirdīga), nevis kā saki- celt traci. Cik reižu nav bijis, ka aizsvilstos, sadusmojos, bet vinjš tajā brīdī, teiksim, strādā vai primārais ir kas pavisam cits uz to brīdi, godīgi sakot tajos brīžos esmu sevi tikai par mulki pataisījusi kaut ko tur blaustoties. Ja sakožu zobus un noturos, īstenībā vēlāk saruna sanāk loti pat jēdzīga un... pieaugušo cienīga...:D
Bet nu vilkt tikai tāpēc, lai virspusēji runājot - par prestižu domāt, ko radi padomās, ka neesat kopā.. nu ja vinjš pēc tādas normālas izrunāšanās tēlo kaut kādu kaprīzo lēdiju- nu, pats vainīgs.. tāpat nedomāju, ka jums būs laba atmosfēra, ja mēgināsi uzspēlēt, ka viss ok unstaigāsi ar aizvainojumu, kas jebkurā brīdī nevietā var sprāgt laukā..