Atlikst strīdu

Izklausās smieklīgi - ieplānot traci :D Nē, es tā nedaru. Kad jūtu, ka vajag, tad saku visu, kas uz sirds.

neesmu atlikusi..tas nav manikīrs,ko atlikt...es pirmkārt nevarētu nosēdēt zinotk briest strīds un radu priekšā tēlot saticīgo pāri,kaut iekšā dusmas ir..
lietas ir jāizrunā..ja negrbēs braukt līdzi, lai nebrauc..nezvai kaut ko atliekot tu kaut ko panāksi...
ja ir kaut kas runājam, tad jārunā uzreiz, nevis jāatliek uz nedēļu utt.

Vai nu tagad, vai nekad. Tēlot savai ģimenei mīlīgo pāri ir stulbi, ja patiesībā gribi viņam acis izskrāpēt.

Ja es tiešām būtu tik ninka, tad izrunātu visu tagad un kaut vai viena aizbrauktu, savādāk ja atliksi, viņš domās, ka viss kārtībā.

Bet kā rīkoties gudrāk? Un ja nu tas draud ar to, ka var izjukt kopīgs brauciens? Tomēs savas privātās problēmas negribu atklāt radu priekšā

Nē, es pēc dabas nekad neemsu nika :) Spēju pilnībā pārvaldīt un kontrolēt savas emocijas. Tieši viņš ir tāds emocionāls un var aizsvilties, apvainoties utt

Un ko iesāksi pēc tam? Pametīsi?
Es nevaru iedomāties sevi smaidam un izliekamies, ka viss ir kārtībā, ja patiesībā iekšā ir dusmas un cilvēku. Es noteikti nenoturētos un teiktu uzreiz. Jo ilgāk turēsi dusmas sevī, jo lielākas tās izaugs. :)

Ja tomēr nepametīsi :D un strīds ir atrisināms, tad, manuprāt, labāk izrunāt visu pirms svētkiem, noskaidrot situāciju, jo varbūt viņš izskaidros un tu nomierināsies. Vai arī atvainosies.
Un braukt svinēt ar kaut cik normālu garīgo.

Man ir gadījies gan tā, ka tiešām nebraucam, jo sastrīdamies, gan tā, ka pasaku savas dusmas, izrunājamies un mierīgi braucam kopā uz pasākumu.

Nu ja zini, ka tas draud tikai ar traci un beigu beigās izrunāšanos, nevis šķiršanos, un pati spēj saturēt savi rokās, tad patiešām, kāpēc bojāt svētkus sev un citiem? It sevišķi, ja viss forši saplānots :) Es personīgi, tad atliktu uz vēlāku.

summertime - un svētkos būtu saticīgs, mīlīgs pārītis? Es tā nevarētu. :D

Strīdus atlikusi neesmu, jo nemaz nevarētu nociesties un tēlot, cik viss forši, ja manī iekšā viss vārītos :D Bet dažāda veida sarunas gan mēdzu atlikt - piemēram, ja mani kaut kas nomāc (ne attiecībās), bet zinu, ka vīrietim priekšā ļoti smaga diena, kas daudz spēkus prasīs, tad nestāstu savas problēmas uzreiz, bet pagaidu.

Turklāt, ja iespļāvis dvēselē, tad kādi vēl kopīgie svētki? Es tā nevarētu.

kordelia - nu pastāsti, ko viņš darīja patiesībā, kad meloja tev! :D Mani traki interesē :D

man kaut kā nav pieņemama tāda "super bučīgā pāra simulācija" radu priekšā..

Neesmu atlikusi, jo man tas nebūtu pa spēkam. Ja man vajag izrunāties, tad pie pirmās izdevības, nevis atliekot. Nevarētu noturēt iekšā tās dusmas, vilšanos utt. Tāpat svētkos nekāda prieka nebūtu, jo iekšā viss vārītos. Turklāt, tēlot savas ģimenes priekšā, ka viss ir lieliski...nē, paldies.

svētki būs sabojāti šā kā tā - tu tēlosi, būsi iekšēji saspringta, vēsa un nikna

Satikās un vēl ielaida mūsu mājās svešu sievieti. Ne jau tādiem nolūkiem, protams :D Tur viņiem darīšanas bija. Bet nu tik un tā nepainformēja mani par šo un centās noslēpt, jo negribēja, lai esmu greizsirdīga. Es jau nemaz nebūtu bijusi greizisrdīga (nu varbūt tik mazliet), bet tas, ka noklusēja, sameloja un vel ielaida manā teritorijā - dzīvoklī - lūk tas gan mani sadusmoja

reeda, īstenībā, tas viss atkarīgs par ko ir tā cepšanās. Autore jau nepateica par ko, tikai, ka kaut ko nopietnu samelojis un var izvērsties strīdā.
Es vienkārši savā būtībā esmu dikti pacietīga :D Un strīdi kā tādi man galīgi nepatīk, tračus parasti netaisu.
Un vispār vajag izrunāties, nevis jau plānot lielos strīdus un kaušanos :D Tas, ka puisis kaut ko nopietni sliktu ir izdarījis, nenozīmē, ka uzreiz bez maz vai rīkle jāgriež pušu (tas autorei)

kordelia - skaidrs. Man arī tieši tā noklusēšana nepatiktu. Es noteikti nenoturētu mēli aiz zobiem par ko tādu. Labāk izrunāties, pasaki, ka zini un lai attaisnojas. Nav jau uzreiz tracis jātaisa.

Mēdzu atlikt strīdus, bet parasti iemesls tam ir doma, ka varbūt dusmas pāries un pēc pārs dienām tas izskatīsies savādāk. Vai ar laiku labāk izpratīšu situāciju un nostiprināšu savu viedokli vai izlemšu ko tālāk. :)

Pietam viņam ir laiks atzīties pašam. Mana devīze ir, ka vaļsirdīga atzīšanās mīkstina sodu :D Tākā publiski nekad neesam nekādi saldie, tad var arī svētkus nosvinēt bez kādas izlikšanās. Parasti gan strīdiem ir sadzīvisks raksturs, nevis meli vai vēl citas sievietes.

Vispār nesaprotu tādas melošanas, slēpšanas...
Kāpēc viņi tā dara?!
Ja reiz zini, ka drudzenei nepatiks, tad nedari, johaidī! :D Nevis pēc tam kā attaisnojumu meliem min to, ka zinājis, ka nepatiks, zinājis, ka tā būs, tāpēc labāk neko vispār nekad neteikt...

Tiešām viņi nesaprot, ka vēlāk par katru teikumu draudzenei radīsies aizdomas, jo vienreiz jau sameloja?


OK, tas nav par viesiem vīriešiem :D