Mīļvārdiņi

Manējais nemaz neatsaucas, ja es viņu saucu vārdā.

oj, es labprātāk sauktu savu kādā mīļvārdiņā, jo nepatīk man mana puiša vārds (tas jau no bērnības un tā..), bet neesmu no tām, kas spēj pār lūpu pārspļaut kaut kādus mīļvārdiņus, piem, zaķītis, kaķītis, kāmītis ( ) fantāzija vnk nestrādā.. nevaru neko labu izdomāt

Pašlaik man nav draugs, bet visus iepriekšējos esmu saukusi kaut kā interesanti, neteiktu, ka tie ir mīļvārdiņi, bet pašizdomātas iesaukas. Mīļvārdiņi man ļoti nepatīk un nekad nevienam neesmu ļāvusi mani saukt tādos.

Pats dīvainākais ir tas,ka mans puisis apvainojas,ja nosaucu viņu vārdā! Tad viņš uzreiz uzsver manu vārdu.

Es viņu saucu par "veci", bet nesāciet tagad... tas ir mīļi!

Saucu vai nu vārdā vai par mīļumu. Nekādi dzīvniekmīļvārdi vai pārtikas mīļvārdi(ķirbītis utt) netiek lietoti.

Oi, ka reiz arī man aktuāla tēma. Visi parastie mīļvārdiņi liekas bērnišķīgi un stulbi. Bet, es pat tagad domādama nevaru izdomāt, no kurienes mums pēdējā laikā ir radies vārds "maziņā/maziņais". Bet tas tā personīgi, īpaši un forši.

Es saucu par mīļo vai par mīļausi / pekausi un vēl visādiem aušiem. : D Bet reizumis sanāk nosaukt vārdā, tādos nopietnākos brīžos.

Tas,ka es vispār viņu pasaucu, jau liekas mīļi.

Viens otru saucam par mīļumu Vārdā viens otru saucam reti

Late

Nesen braucu autobusā un vīrietis pasauca savu sievieti tā skaļi: "Zaķi?!" Tajā brīdī puse no sievietēm pagriezās uz viņu. Tā kā ar savējo iepazinos internetā, tad jau 5 gadus saucu viņa nickname. Es ļoti pieradu un liekas, ka tas ir viņa īstais vārds. ))

Mums arī dominē "mīļums", vispār visādi saucu viņu.
Viņš mani sauc par "zaķi" un man šis zaķis ir pielipis kā otrais vārds, dažreiz nepatīk atsaukties uz vārdu, nu kā, es tak esmu ZAĶIS Man nav iebildumu, ja mani dēvē kāda zvēra vārdā.

es vinu par mīļo, zaķīti, seksīgo saucu, vinš mani par princesi, saulīti, zaķīti, dažreiz par spico (mana dupša dēļ) vispār vinam lielāks radošums uz tiem mīļvārdiem, es bieži saucu vārdā vnk pagarinot pēdējo zilbi

Mēs saucam gan mīļvārdiņos,gan pašizdomātās iesaukās.Piemeram,es viņu saucu par Ainīti Spainīti

Par lāčuku vai vienkārši- mans mīļais. Man arī ir daudz mīļvārdiņu no viņa puses.

Un vārdā viens otru nesaucam nekad Var pat teikt- vārdi nepastāv.

Es viņu saucu par Jančuku.
viņš mani sauc par tubiņu vai pūcīti kad dusmojos; par ežupūsli, par mazo nihilistu utt.

Bet tikko grāmatā "tilts pāri mūžībai" izlasīju kā paŗis viens otru sauc par vūkiju vai vūku. tik mīlīgi

Es ciest nevarēju, kad viens puisis sauca mani par mīļuku! Kas es kaut kāda pīle

Ļoti reti vārdā, nu kad dusmīga varbūt. Vārda pamazinātajā formā, par darling, honey, baby, reizēm, kad tāds īpaši mīlīgs, nopaijāju vaidziņu un pasaku `saaauvlīte `