Sms un zvani.

pa divām dienām,man no viņa atnāk 150 sms

Ak jeeel! Tavam draugam darīt nav ko?
Man pat 30 sms liktos daudz. Man vajag maz, bet vajag, lai ir tāda kā stīdziņa no mīļotā.:)
Taču 150 sms, tā jau tiešām ir bombardēšana.

Katram pārim sava izpratne par komunicēšanu. Ja man aizņemtajās dienās sanāk tiešām tā minūte brīva (kaut vai ejot uz WC), man gribas tad to minūti arī izbaudīt, nevis uzreiz steigā drukāt sms. :) Protams, attiecību sākumā būtu bijis citādāk, kamēr viens pēc otra izslāpuši kā karstā dienā pēc vēsa ūdens. Kad vairāki gadi paiet, tad var mierīgāk dzīvot. :)

womankind mums tas ir normāli, kad esam kopā visu izrunājam. Abi strādājam,nav laika tiem čatiņiem un man nemaz nepatīk ja man visu laiku kāds ar sms bombordē. Viņš kad piezvana,vajag vismaz stundu un tad arī viss tiek izrunāts. Es nerunāju par ārkārtas gadījumiem, kad ir kkas svarīgs runājams, bet tad tiek zvanīts nevis spaidītas pogas. Kas vienam labs,tas otram nav labs.
Es nesaku,ka ir slikti ar savu mīļoto pačillot biežāk,bet personīgi man tas nav vajadzīgs.

Taa kaa dziivojam kopaa,tad nu ir paaris sms pa dienu ,varbuut viens zvans.Parasti raksta un zvana vinjsh.
Pat ja esmu paartraukumaa tad labpraat mieriigi paeedu pusdienas,palasu un vnk mieraa atpuushos nevis zvanu draugam. Izpljaapaaties par neko var maajaas. :)
Es negribeetu lai mani bombardeetu simts reizes dienaa..

meitene_zemene, jūs dzīvojat kopā?

Kad braucu uz darbu, ja steidzos un nepaspēju kārtīgi atvadīties - uzrakstu sms ar labas, veiksmīgas dienas vēlējumiem, un tad darba laikā, citreiz vienu, citreiz, divas, trīs reizes sazvanamies, pēc mana darba beigām vienu reizi un tad vēl pēc viņa darba beigām, ķipa - veikalā iebraukt ? tiri piri :) Nu kaut kā tā, citreiz jau kad esmu darbā un nezvanu, viņš man pajautā - kāpēc nezvani ? Un tad es saku, ka Cosmo izlasīju, ka vīriešiem nepatīk ja viņus traucē darba laikā. :D

Bet es redzu, jūtu, ka viņam patīk. Tas ir mīļi, manuprāt.

Atceros, ka šī iemesla dēļ - nepārtraauktas sazināšanās, izsķīros ar draugu. Es nevarēju paciest vairākus zvanus katru dienu, kuri ilga stundām, tad vēl pusnaktī kaut kādas stulbas īsziņas, it kā nevarētu sagaidīt rītu vai pateikt to jau iepriekš - runājot.
Tas mani tā izveda no pacietības, jo vienu brīdi šķita, ka man nav savas dzīves, ir tikai viņš vai mēs. Un, tā kā esmu diezgan patstāvīga būtne, nācās pārtraukt attiecības, kaut gan man pret viņu bija diezgan spēcīgas jūtas un aizmirsusi viņu neesmu vēl joprojām. Es gan nevaru pārkāp pāri savam ego un jautāt, vai viņš nevēlas nākt atpakaļ. Tas būtu pazemojoši gan viņam, gan man.

Dienas laikā viens otru netraucējam. Ja uzrodas kaut kas svarīgas sakāms, tad sazvanāmies, bet citādi, tikai, lai paelpotu viens otram klausulē pus stundu-nezvanām. :D Nepatiktu, ja mani darba laikā traucētu, tāpat vīrietim arī nē. Visu, kas sakrājies, vakarā izrunājam klātienē.

Nu, varbūt 1x dienā, bet tikai tāpēc,ka garlaicīgi.

Parasti pa dienu viens otram nezvanam un sms nesūtam. Es neredzu tam jēgu, ja vien nav kaut kas svarīgs sakāms, vai arī jāpalūdz kko pārtikas veikalā nopirkt, jo visu pārējo vakarā pārrunāsim pie vakariņām. Varbūt, ja nedzīvotu kopā, tad būtu savādāk.
Kad es atbraucu uz mājām vai viņš pie saviem lauku radiem,tad 1x sazvanamies.Parasti vakarpusē vai no rīta.

Parasti jau sagaidām viens otru mājās un tad arī parunājam. Sazvanamies, ja ir kas svarīgs jāpasaka, sms vispār netiek lietoti gandrīz nemaz :)

Farfalla Vendetta- viņš pats apzinās,ka mani bombardē ar tām sms,bet viņš to neņem vērā! tik sūta un sūta! Tas tiešām man ļoti besī ārā,neskatoties,ka tā nav vienīgā problēma mūsu attiecībās! Gribas atmest visam ar roku,un triekt ratā,bet tad atkal trūkst..

150 sms???ko tik daudzās sms var sarakstīt?? viņš nestrādā?

Neč,mācās. Nu kaut kādus smaidiņus,jautājuma zīmes,ja neatbildu,nu vispār kādus debīlus jautājumus uzdod, aaaaj,te nepietiktu vietas,lai uzrakstītu visu,par ko viņš raksta!

šokolāde, man reiz arī bija tāds rakstītājs un ntie ''kur tu pazudi, tev ir cits....'' ja kādas 10 min neesmu atbildējusi... :D izturēju 3 mēnešus, kaut gan visādi citādi puisis bija smuks un foršs :D

Dienās kad neesam kopā, parasti no rīta ir kāds sms, novēlot jauku dienu un vakarā parasti pirms gulētiešanas sazvanamies vai sms. Ja pa dienu bijis kas svarīgs, vai kādas nebūšanas, tas sazvanamies un pastāstam kas un kā. Manuprāt pilnīgi pietiek, tas ir ļoti mīļi, kad par tevi atceras :) Bet nevajag taču sūtīt kaudzēm ziņas, visiem ir savas darīšanas un tas ir slimi. Saprotu tīņu gados bija kaut kas kruts ka ir mobilais tel, gribējās visu laiku drukāt sms :D