Lūdzu palīdziet ar padomiem!
Esmu ar draugu kopā jau vairāk kā 3 gadus. Sākām attiecības 19 gados, es viņam biju pirmā draudzene. Mēs bijām kā divi ''pelmeņi'' kuri bieži laiku pavadīja kopā. Tagad ir noticis tas ko vēlējāmies, dabūjām dzīvokli. Tas bija tāds sapņa piepildījums, ka dzīvosim divistabu dzīvoklī (biju visu sīkumos izplānojusi kur kas stāvēs, kā remontēsim utt.) bet viņa atieksme bija kritiska, jo bija iekrāts parāds par otru dzīvokli un vel krdīts kurš tiek visu laiku pagarināts, jo nespējam smaksāt.Dzīvojam jau šeit 4 mēnešus vel kastes nav izkrāmētas, jo nav skapju un naudas problēmas, kredīti stāv kā stāvējušas. Esmu no puiša finansiāli atkarīga, nestrādāju, jo studēju pilna laika studījās (bet saņemu studīju kredītu 80 Ls).Puisis ir pabeidzis bakalauru un nu jau gadu strādā kafeinīcā+ bezpeļņas darbā savā nozarē+ piestrādā citā darbā. Viņš ir ļoti aizņemts, bet atrod laiku arī futbola spēlēšanai. Viss sākāas ar manu neapmierinātību par to ka maz laika pavadam kopā, par naudas lietām, par dzīvokli, biju arī greisirdīga. Bieži uznāca melnie un teicu viņam, ka viņu nemīlu un gribu lai viņš vācās ārā.( kaut gan patiesībā, gribēju tikai viņu sāpināt..laikam, lai kaut kas mainītos, lai viņš gūtu mācību)tas notika arī pirms apmēram 2 nedēļām, kad sāku kravāt viņa mantas, bet viņš raudāja un teica, ka atradīs labāku darbu un vairāk laika pavadīs ar mani.Tagad ir noticis pretējais, tomēr viņam ir apnicis viss. Viņš ir gatavs pārvākties pie savas omes, nomaksāt parādus un sākt jaunu dzīvi bez manis.No sākuma domāju, ka tas ir jūtu karstumā izlemts, bet sapratu, ka viņš nav tāds, kas ar vārdiem mētājās.Tajā vakarā, kad pateica, ka negrib saglabāt mūsu attiecības braucu pie viņa uz darbu un lūdzu piedošanu par visu ko viņam esmu nodarījusi..nosākuma viņš bija pārliecināts, ka nepiedos, bet tad tomēr apžēlojās.Ir pagājušas pāri dienas un tagad viņš atkal apgalvo, ka nav jēgas visu turpināt.Viņš vel nav izvācies, bet jūtu, ka tas drīz notiks. Esmu izmisusi, jo saprotu, ka viņš ir man viss. Šajās attiecībās visu laiku veltīju viņam, zaudēju saikni ar draugiem, tagad jūtos pilnīgi viena. Es nezinu ko darīt..liekas, ka esmu bijusi tāda maita, ka esmu tagad pelnījusi to visu..Viņš man bija puisi un labākais draugs.
Nezinu ko darīt..bet sajūta ka jādara kaut kas!! tikai kas un kā?!
Lūdzu palīdziet!