Mans vīrietis arī nevēlas precēties, tā arī patieca, ka ne bērni, ne precības nav prātā. Tagad gan pats teica, ka es gribot, viņam ši doma sežot galvā-ka es gribu..man vnk nāca smiekli, jo man šī doma vispār nav galvā dien dienā, zinu, ka reiz tā diena pienāks, nav variantu, bet nelauzu galvu, tā kā šis domā..> :D viņš sāk domāt savādāk, jo mums divi pazīstami pāri jau precēsies, viens šogad un otrs nākošajā vasarā... Protams nav kur steigties, man ir tikai 22, viņam 26, kopā esam gandrīz 4 gadus, laika vēl daudz, dzīve gara :) un protams naudai un patstāvībai ir liela nozīme, tāpēc ar neesam gatavi nemaz, tad kad vīrietim nāk ap 30, tad sāk domāt vairāk par to...neuztraucies, dzīvo šodienai un baudiet laimes mirkļus..