Nenobriedis vīrietis

Ar vecumu tam maz sakara, vienkārši ir tāds vīriešu tips un viss. Manējam jau 29 gadi un arī esmu gadu vecāka par viņu, kopā 4 gadus un neprec. Viņam ir labi, ērti tāpat. Nesaprot, ka sievietei tas ir svarīgi. Lai gan pats uzsver, ka ir jāaprecās līdz piesakās bērns. Tomēr nejūt laiku vispār un neapzinās, ka bērns var pieteikties kaut rīt. Esot arī ar mieru precēties kaut nekavējoties, naudas pietiek, viss kārtībā, bet laikam domā, ka man viņš būtu jābildina, jo tā viņš saka jau 2 gadus, kad tā tēma uzpeld.

aliensa, es nepārdzīvoju, pateicu to kā faktu. Patiesībā es pati arī diez ko negribu precēties, ja būtu bērns, tad jau vajadzētu, bet tā kā arī bērnus pagaidām neplānojam, tad ir labi, kā ir.

Priekš kam tu vispār gribi precēties? Lai uztaisītu traļivaļi ceremoniju? :D

Lūk, tā mēs viņus pieradinam - dzīvojam kopā, dalamies ikdienas sīkumos, kamēr vīrietis uzskata - kāpēc gan precēties, ja jau tāpat dzīvojam kopā un viss ir tik pašsaprotami!

Man tas liekas tiešām dīvaini, ja pāri vairākus gadus dzīvo kopā, bet nevēlas precēties. Es tam redzu tikai vienu izskaidrojumu, vīrietis nav pārliecināts, ka vēlas pavadīt kopā ar konkrētu sievieti visu dzīvi un joprojām vēlas izklaidēties. Ja nu gadījumā pagadās labāka sieviete. Uzskatīt, ka cilvēks 24 gados vēl ir bērns, manuprāt, kaut kāds absurds. Drīz jau precēties sāks ap 40-50 gadiem, kamēr neizmīlēs visu pilsētu pirms tam. :)

Kas mainās apprecoties?

Pirmkārt jau statuss. Man negribētos nodzīvot ar puisi 10 gadus un būt kaut kādai draudzenei. Vēlos būt sieva un lai apkārtējās sievietes arī zin, ka tas ir mans vīrs. :D Otrkārt, vēlos būt juridiski pārliecināta, ka jebkurā brīdī mani neizmetīs uz ielas, dabūšu savu pusi. Treškārt, tepat cosmo var palasīt, cik daudzi vīrieši aizlaižas no meitenēm, kad iestājas grūtniecība, nemaksājot nekādus alimentus. Es nedomāju, ka mans puisis kādreiz tā izrīkotos, bet es vēlos, lai man ir īsta ģimene un attiecības vairāku gadu garumā bez laulības, es nevaru nosaukt par ģimeni.

Dope, šis jautājums, lasot šīs diskusijas, man vienmēr ienāk prātā. Bet katrai tas laikam ir jāizdzīvo, lai ap vai pēc 30 apjaustu, ka laulības ir viens liels sabiedrības uzpūsts mākonis, kam visi grib sekot.. Arī es agrāk sapņoju par skaistu kleitu, kāzu dienu, pašu labāko vīru, bet ātri vien apjautu, kāda ir medaļas otra puse. Nekas nemainās, tikai tas, ka grūti izšķirties.. Tagad esmu šķīrusies un tiešām nekad vairs netaisos precēties. Dzīvoju ar draugu un esmu laimīga!

Man tieši pretēji Lutausei. Es negribu precēties ātri, jo dzīvē viss var mainīties un ar saviem īpašumiem dalīties negribētu un nemaz netaisos.
Pietam, ja gribēšu šķirties, bet šis nē, tad atkal naudas izdevumi daudz, lai galu galā panāktu, ka paraksta papīrus.

Ja iedomājamies laimīgu un mūžam kopīgu dzīvi, tad ir jauki, ka var tā sapņot. :) Es palieku pie realitātes šobrīd. Mīlēt ta var kaut visu mūžu, bet tas nenozīmē, ka ar to cilvēku arī būtu kopā visu mūžu.

Mans vīrietis arī nevēlas precēties, tā arī patieca, ka ne bērni, ne precības nav prātā. Tagad gan pats teica, ka es gribot, viņam ši doma sežot galvā-ka es gribu..man vnk nāca smiekli, jo man šī doma vispār nav galvā dien dienā, zinu, ka reiz tā diena pienāks, nav variantu, bet nelauzu galvu, tā kā šis domā..> :D viņš sāk domāt savādāk, jo mums divi pazīstami pāri jau precēsies, viens šogad un otrs nākošajā vasarā... Protams nav kur steigties, man ir tikai 22, viņam 26, kopā esam gandrīz 4 gadus, laika vēl daudz, dzīve gara :) un protams naudai un patstāvībai ir liela nozīme, tāpēc ar neesam gatavi nemaz, tad kad vīrietim nāk ap 30, tad sāk domāt vairāk par to...neuztraucies, dzīvo šodienai un baudiet laimes mirkļus..

Piekrītu Lutausaei.Ari es gribu būt SIEVA nevis 10 gadu piegulētāja, kā pārējās, kuras bija pirms manis. Un bildinājums, piekrītat vai nē, parāda cik ļoti vīrietis Jūs mīl un vēlas būt kopā. Šitās aizbildināšanās no vīriešu puses! Nu nav un viss, bet nē, sēž siltā vietiņā un gaida labāku medījumu. Un arī bērniem tas ir svarīgi- Mana mamma un tētis ir draugs un draudzene. Ja ir īstais-KO TUR DOMĀT-JĀ!Precamies, jo es Tevi mīlu!!!! :)

Manām acīm 24 gadi vēl ir puišelis, un es nevaru iedomāties kā ir no pusaudžu vecuma būt kopā, tas puika tak nav iztrakojies, nav iztusējies. Es laikam pati negribētu precēties agri, bet zinu, ka vairums sieviešu vēlas laicīgi to lietu izdarīt.

Nu, tieši tā, Ingrīd, es vēl jauna, bet kāzām neredzu nekādu iemeslu. Ne es kaut kādam dievam ticu, ne man jāprecas, lai būtu, ko ēst. Uzpūsts tas viss. Precētiem vīriešim un sievietēm tā pat lien klāt, nepiekrītu, ka bildinājums ir kolosālākais mīlestības apliecinājums.. Aij, sviests tas viss. :D

a nav nekur jāsteidzas.

Manas domas un pārliecība ir tieši tāda pati kā Lutausaei un Mardzita Sheep. Protams, es viņu nepametīšu tāpēc, ka nevēlas precēt un pašlaik nevēlas bērnu ar mani...... mums kopā ir ļoti labi, vnk ir tā sajūta, ka viņs mani neprec, jo tomēr es neesmu pietiekami laba....es pat nemāku izstāstīt, kas par sajūtām ir manī iekšā, laikam vnk jākļūst pārliecinātākai par sevi, lai domā, ka labāku par mani neatradīs... :D jo pašlaik šī pārliecība ir nedaudz noplakusi - es visu laiku domāju, ka labāku par viņu neatradīšu....

Tā vispārīgi,izņemot precēšanās jautājumu, jums attiecībās viss kārtībā?
Nezinu, kā lieliskās attiecībās var rasties doma par to, ka neesi pietiekami labi tikai vēlmes par precēšanos neizteikšanas dēļ.
Vai tik nav kādas citas, pret Tevi izturēšanās pārmaiņas?

Attiecībā it kā viss ir kārtībā, protams, ir savi strīdī un tā, vnk man liekas, ka dzīvojot, draudzējoties tik ilgus gadus kopā ir nepieciešama nākamā pakāpe attiecībās, liekas, ka esam iestrēguši.....

Bet kādēļ neapsver variantu, ka viņš vienkārši nevēlas precēties ar tevi? Varbūt viņs ar tevi vēlas tikai dzīvot kopā bet gredzena un viss.

Man vispār šķiet, ka ātrāk par 30-35 nav vērts precēties!

Nu, mēs pēc 7 gadu kopā būšanas precamies. Man 27, viņam 29. Mēs jau esam apēduši to pudu sāls kopā. Priecājos, ka viņš mani bildināja tieši tagad - ja mēs būtu apprecējušies kādus 5 gadus atpakaļ, droši vien vairs nebūtu kopā. Bet tagad - es 100% zinu, ar ko es precos, es zinu, kāpēc to daru. Vienkārši jāatceras, ka viss vienmēr notiek tieši tā un tieši tad, kad tam jānotiek.