Tēma

Traks tīņu suķis!
Cenšos sasniegt dzīvē to, ko vēlos pašlaik!
Laiks rādīs, bet katrā ziņā ceru, ka dzīve ies uz augšu! :)

Nu pirms pieciem gadiem man bija ārprātīgi maz gadu. Biju tā nopietni iemīlējusies divos 2x vecākos vīriešos un domāju, ka kolekcionēšu pilsonības un dienēšu armijā. Izklausās diezgan labi. :D

Godīgi sakot, diži nekas nav mainījies. :D Tāpat tusēju apkārt, varbūt ne tik bieži, kā agrāk, bet tomēr. Strādāju. Bet atceros, ka pirms 5 gadiem es domāju, ka man jau būs ģimene. Bet nekā, nav pat nopietnas attiecības. Ne vienmēr sanāk, kā domāts.
Vēl pēc 5gadiem, es ceru, ka tomēr man būs ģimene un vismaz viens sīcis, bet tad jau redzēs. Ceru, ka pa karjeras kāpnēm arī kāpšu tikai uz augšu. Par pārējo nemaz nedomāju, tie jau ir sīkumi.

Agrāk biju pārāk naiva. Tagad tas ar laiku ir labojies. Bet ir vēl dažas lietas,ko gribētu mainīt.

pirms 5 gadiem biju nosverta, nopietna un mieriga..
tagad esmu traka, mulkiga un nenopietna, nezinu ko gribu un taustos pa dzivi...
pec pieciem gadiem ceru atrast, ko gribu...

tad es biju pārāk nopietna, tagad vējš galvā :D

meitene_zemene sit pieci! ;)

Pirms pieciem gadiem biju jauna un naiva, bet varētu teikt, ka nopietnāka pret dzīvi. °Tagad esmu kļuvusi nenopietnāka un sāku saprast, ka esmu sevi nedaudz ar to pazaudējusi. Nākotnē ceru, ka atkal spēšu būt tāda kā biju, jo esmu izmēģinājusi abus variantus un tagad zinu, ko īsti gribu.

pirms pieciem gadiem traka koķete, tusētāja, valdonīgā
tagad - domāju, vai audumu veikalā var iegādāties flisētu audumu?
cenšos izprast, ko no dzīves vēlos, nespēju izlemt, ko studēt. Esmu piezemējusies, tomēr, pārsvarā runāju visu, kas uz mēles, gan siktu, gan labu, to man vajadzētu piezemēt.
Pēc pieciem gadiem ceru, ka man būs stabils, labs darbs un dzīvoklis plānosies vai jau būs.
Izklausās labi pa lielam :)

Varētu uzrakstīt uz lapiņas kāda es biju pirms 5 gadiem, kāda esmu tagad un ko vēlos pēc 5 gadiem un pēc tiem 5 vai kaut 3 iečekot, kas ir mainījies un piepildījies :)

Pirms 5 gadiem biju...hhmm...tikko pabeigusi vidusskolu.Laimīga,ka beidzot tas ir garām.Tajā pašā laikā biju naivāka,vairāk ticēju cilvēkiem.Biju arī pārāk koncentrējusies uz to,ko citi padomās,ja uzvilkšu to vai šo,vai pateikšu to vai šo.Šie 5 gadi mani mainīja un esmu par to priecīga.
Vīzija ''pēc 5 gadiem'' man arī ir,bet negribu to rakstīt,jo gribu,lai piepildās un negribu publiski mētāties apkārt ar sasniegumiem,kuru man vēl nav un nav 100% drošs,ka patiešām būs. :)

pavedinataja, super, vēl viena dulla meitene :). Es vēl ceru kādus piecus gadiņus patrakot :D

Varētu teikt, ka tad es jau biju sasniegusi daudz vairāk nekā tagad. Palaidos. Tagad mēģināšu atgūt visu no jauna, ceru ka tas man izdosies un neprasīs daudz laika :) Tas ir par lielajām lietām runājot :)

Biju absolūts plastilīns, citi mani varēja mīcīt kā gribēja. Biju enģelēns un šūpojos kā laiva ūdenī. Nu, īsāk sakot, biju pārāk, pārāk laba un jauka meitene bez sava "es".
Tagad ir iegūta šāda tāda pieredze, liekas, ka sevi beidzot sāku atkost, pazīt, saprast. Esmu iemācījusies veselīgu egoismu.
Bet ir lietas, ka man pietrūkst no tā laika. Biju daudz apzinīgāka, kā tagad, un tagad man tas bieži iegriež.

Biju maziņa un klausījos tikai metālu. :D Tādas ir manas asociācijas ar sevi pirms pieciem gadiem. Šobrīd esmu cilvēks ar kaudzi problēmu savas identitātes (saistībā ar to, ka gribu darīt visu un vienlaicīgi) meklēšanā un vispār katru dienu gribās, kaut man atkal ir 10, 14 vai vismaz 17. :)
Ceru, ka pēc 5 gadiem būšu pabeigusi vēlamo mācību iestādi ārzemēs un būšu jau iefiltrējusies sevi interesējošajā industrijā un būšu atklājusi kā apvienot dažādas profesijas un nodarbes. :)

Pirms pieciem gadiem biju naiva skuķe, nenovērtēju cilvēku, kas man ir blakus, tāpēc nācās ciest daudz un dikti.
Tagad esmu gudrāka un skatos uz dzīvi reāli , mēģinu nostāties uz savām kājām.
Pēc pieciem gadiem gribētos sasniegt to, ko esmu iecerējusi, būt mīloša sieva savam vīram un laba mamīte savam bērnam, bet tas ir labākajā gadījumā, ja man nebūs ne vīrs, ne bērns, tad vairāk tiks vērsta uzmanība uz karjeras izaugsmi.

Pirms 5 gadiem biju bērns, tagad esmu ambicioza, spītīga un ,pašai gribētos ticēt, mērķtiecīga. Uz pareizā ceļa dzīvē. Ja viss izdosies, pēc 5 gadiem sevi redzu ar maģistra grādu jurisprudencē, strādāšu labi atalgotā darbā. Brīvi pārvaldīšu 6 valodas. Būšu apmierināta ar dzīvi.

Pirms 5 gadiem biju diezgan traka, nu labi loti, uz neko neiespringu..

Un lai cik divaini nebutu, vienu laiku nomierinajos un tagad esmu atpakal, bet kad sez trakums mani jutos vislabak! :D

Pec 5.. hmm, gribetu nedaudz stabilidzet dzivi, bet nezaudet sevi :)

Pirms 5 gadiem biju studente, strādāju, ar ambīcijām, bet iekšienē mazs, pūkains mīļumiņš, kuru loloja un ucināja. Tagad esmu vienkārši nobriedusi, atrodos ne Latvijā, nestrādāju, baudu dzīvi... Es negribu zināt, kāda būšu pēc 5 gadiem, jo dzīve nepārtraukti mainās :) Gribētos jau mazuli uz to laiku, bet vai tas notiks... rādīs tikai laiks.

Īsti tikai nezinu vienu lietu. Kā atgūt visu labo, kas manī bija un tikt vaļā no visa stulbā un sliktā, kas manī ir tagad. Un kā lai sakārto dzīvi, lai pēc kādiem gadiem trijiem jau, es būtu jaunā māmiņa un sieva ar īstu tikai mani mīlošu vīrieti un pašai savu mājvietu!!! :D ehh drošvien jau tikai es pati zinu atbildi :D