Šausmas!

UK ari esmu redzejusi sadu variantu. Ja ara ir izgajis tikai viens no vecakiem, bet berni ir vairaki, ka Heaven* noraditaja bilde, tad pat loti noder. Labak ta, neka pakluvis zem masinas, vai noklidis kautkur, nemot vera, ka daudzi berni sajas dienas ir hiperaktivi, gruti savaldami. Zinu pat kadu 6 gadus vecu meiteni, kura visur skrien, lozna, diezgan pargalvigas dabas, bet, ja kads megina vinai ieskaidrot, tik un ta nedalec...varbut hiperaktiva..

skaya, neskaidro jau stāvot zebras vidū, izskaidro īsi pirms dodas uz ceļa. Tas nav filozofiski, bet gan bērnam vienkāršā valodā saprotami. Tieši tāpēc tas apgalvojums arī izklausās bērnišķīgs,lai bērnam vieglāk uztvert.
Tas nav atkarīgs no ātra vai lēna bērna. Es zinu kādi ir ātri un kādi ir lēnāki, iedarbojas uz visiem, arī nešpetniem puišeļiem. Bet citiem liekas,ka vieglāk ir kaut ko uzbļaut tam bērnam, nekā veltīt laiku audzināšanai, kas pēc tam ievērojami atmaksājas. :)

Bournville, nu hiperaktivitātes sindromu nosaka ārsts, nevis vecāki, kuriem grūti savu pakaļu izkustināt līdz žiperīgam bērnam.
Lielākā daļa bērnu ir aktīvu, grib izzināt pasauli, visu mutē bāzt, vēlāk-visur skriet!

Late-te ,piemeeram ,par taadu uzblausanu pat domu nevar pielaut-citaadi taa aukliite buus atlaista loti iisaa laikaa!Beerns var buut sausmiigs un vienalga pacelt balsi nevar !Es kaadreiz loti apbriinoju taas aukliites un audzinaataajas beernu daarzos!Tiesaam speeciiga nervu sisteema!

Emmanuelle, tik pat labi zināms par audzinātības kultūru štatos... man šķiet, ka dažreiz uzbļaut ir tikai normāli, jo noteikti ne visu var ieskaidrot tikai ar pacietību un iejūtību.

Salomē, piekrītu. Lai gan šī tēma kļūst parlieku pedagoģiska. Es pati pirms 2 gadiem pieskatīju uz laiku bērnu, nebija mans. Ņemot vērā viņa aktivitāti, nācās dažreiz stingrāku vāru pateikt. Ja nevar uzbļaut, tad man jāatmet pat ideja par saviem bērniem :D Vienu reizi runājām par šo tēmu ar draudzenēm, visas teica, ka bērnībā ir dabūjušas skaļus vārdus, gan aiz auss paraustītas. Man liekas, ka mūsdienās pārāk tendējas uz tām traumām. Ja bērnam uzbļaus, tad būs tāda un tāda trauma, sadragās pašapziņu. Protams, svarīgi, ko bļauj un par ko.

Pirmo reizi kaut ko tādu redzu. Laikam esmu aizspriedumaina, jo man šeit izskatās, ka tie bērni ir tādi kā suņi, bet īstenībā vēl trakāk, tāpēc ka suns lielākoties ir viens, bet te vairāki - katrs sīkais skries uz savu pusi un rezultātā murgs.

Emmanuelle, kāda starpība, kurš bļauj! Mamma, aukle vai tētis!
Es runāju par sevi,ka es kā aukle šādi esmu audzinājusi vairākus kinderus, pat māte nebūdama. Vnk.zinu,ko nozīmē bērns no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam. Bērni ir dažādi un esmu redzējusi bērnus,kas nāk no tiiiiik dažādām ģimenēm, katru audzina savādāk.

labāk vai tad nebūtu to bērnu audzināt, nekā staidzināt kā suni vai pieķēdētu privātīpašumu? Paņemam bērnu pie rokas un ejam pār ielu, pie viena atgādinot, kāpēc uz ielas nevar dauzīties un trakot...

Late-te jau tas joks,ka vecaaki neblauj!:DTie siikie kaadreiz ir tiesaam nevaldaaami!:D

Nelasīju visus komentārus, iespējams, atkārtošos.

Godīgi sakot, ja es būtu mamma, ar kaut ko tādu uz ielas man būtu kauns rādīties! Šādi tiek pazemoti ne vien bērni, bet arī paši vecāki - šādas pavadas lietošana parāda to, ka tu normālām metodēm netiec galā ar savu bērnu! Ar bērnu ir jārunā, jāstāsta, kas pareizi, kas nepareizi, kā uz ielas jāuzvedās utt.

Nevajag savu bērnu izlaist tik tālu, ka tas skrien pa ielu un nav valdāms! Ar pareizu audzināšanu visu var panākt.

Šausminoša šķiet tā bilde!

Izlasīju visu tēmu, parakstos zem katra Lates vārda!

u dazos gadijumos atbalstu, bet lielakoties viss jau ir izteikts diskusijas koentaros. neko jaunu nepateiksu

Audžuģimenēs var gadīties daudzi viena vecuma bērni, visbiežāk neaudzināti, pa ģimenēm svaidīti, tādi, kas cīnīsies par uzmanību jebkuriem līdzekļiem un vienkārši būs nevaldāmi. Bet tas vairāk par jau runājošiem bezkauņām.

Atbalstu, lai gan grūti pieņemt ko tādu. Gan jau ar laiku.

Ā, un vēl jau šis noder bērniem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

Sheryl*, Late, es gan gribētu redzēt, kā jūs šitā ar mīlestību un paskaidrojumiem iedresētu problēmbērnu. Ne tikai nepaklausīs, arī dabūsiet spļāvienu sejā.

nuu kautkādās atsevišķas situācijās tas varētu būt ok, bet ne ikdienā

Kruschew, ja ar problēmbērnu tu domā adoptētu bērnu, tad vēl var saprast, bet ja savējo, tad problēma ir nevis bērnā, bet vecākos. Tas par dzirdes/redzes traucējumiem gan nebija ienācis prāta un tādā gadījumā tas ir tiešām labs risinājums, bet citādi...
Un bļin, pusotru gadu vecs suns ir izdresēts neskriet uz ielas un tās šķērso tikai pa pārējām vai man pie sāna, nesaprotu, kur problēma iemācīt to bērnam? :D

Nu adoptētam ar droši vien var normāli paskaidrot, bet es taisni domāju tādu pa ģimenēm un bērnu namiem svaidītu vai vienkārši bērnunamnieku. Kaut gan gadās arī ļoti nesmukas adoptācijas.

Khrushchev, esmu skolotāja! Un tici man, ikdienā ne viens vien problēmbērns ir audzināts!

Krushchev-es ari domaaju liidziigi ,kaa tu sajaa gadijumaa-sii metode ir loti liels paliigs tiesi tados gadijumos ,ka ir "jaasavaac" daudz beernu un veel iisti nezini,kas tam beernam ieksaa!To savu jau paziistam, varbuut:D,bet tajaa aukleejamaa beerninaa biezi nespeejam "ieliist ieksaa"!:)