Sveikas, meitenes! (un puiši :-D)
gribas izkratīt sirdi, bet pat īsti nezinu kā, lai sāk.....
Ar vīru 6 gadus nedzīvojam Latvijā, bet šķiet, ka nu laiks pienācis tāds, ka būs jāatgriežas Latvijā, jo šeit darbi beigušies... par dzīvošanu jāmaksā, līdz ar to nevaram atļauties meklēt kaut ko, kamēr atradīsies..... 98% norunājām, ka pārceļamies uz Latviju.... saprotu visu, pieņemu, mēģinu sev ieskaidrt, ka viss, kas notiek notiek uz labu...... neuzliek vairāk, nekā spējam panest....... Bet pavisam skaidri apzinos, ka būs jāsāk dzīve no jauna..... pagaidām nevaru iedomāties kā strādāšu par 200 ls mēnesi, bet nu - GAN JAU BŪS LABI :)
Pastāsties, kam ir bijušas līdzīgas situācijas - kā tiekat galā ar to, vairāk jau psiholoģisko, pārbaudījumu?
Paldies ;-)