Dzīve paiet garām

Hmmm... saprastu ja vilktu uz 40 tad gan jau varētu šitā žēloties un domāt par pasaules galu, bet tagad gan neredzu iemeslu.

Bet kā īsti ir? Vecis pateica NEKAD vai ne TAGAD?

Varbūt vajag atrisināt kādu problēmu, varbūt pēc viņa uzskatiem viņš nepietiekami pelna, pārāk daudz laika pavada darbā un zin, ka nebūs laiks ko jums veltīt vai, kaut kas tāds...

nē, attiecību sākumā viņs teica, ka viņam nav nekas pret bērniem, bet pagaidām nevēlas , ar naudu tam nav sakara.acīmredzot viņš jūtas pilnvērtīgs arī bez bērniem

maybe, te jau sākas nākamā problēma manos gados jau reti kuram vīrietim nav bērnu

Tā kā 70 gadīga tantiņa pateici...

Nu ja dzīvo lauku ciematā ar 10 puišiem tad nu varbūt visiem tur ir jau bērni, bet vispār LV nav tāda apbērnošanās problēma man šķiet, tieši 'dzimstību LV ir problēmas... :D

Kādas jums vispār attriecības? Varbūt viņš nesaskata nākotni ar tevi un pašlaik, tagadnē ir labi, bet zin, ka nākotnē meklēs ko citu... negrib sevi piesiet tev tikaitāpēc, ka tev sagribējies bērnu...

zinu, ka izklausās drausmīgi, bet ja sirdī tāds smagums dēļ tā, tad arī tā izsakos. dzīvoju Rīgas centrā , nevis mazā lauku ciematā:D

nezinu pateikt, ko viņš domā par nākotni..

Man ir 28, un bērni vismaz tuvākajā piecgades plānā neietilpst... Laikam neesmu mātišķais tips.

Dora_ ja tu jūties nepilnvērtīga bez mazā, tad domāju, ka mazais neko īsti neatrisinās. Beigās būs tā, ka tava pasaule rotēs ap bērnu un viss pārējais nebūs svarīgs. Tu vari atbildēt KAPĒČ tieši tagad un tūlīt? Un KAS mainīsies pēc bērna?

Vispār, es kā topošā māmiņa, kas regulāri satiekas ar citām grūtniecēm, varu apgalvot, ka tas, ka tagad bērni dzimst 30+ ir nedaudz pārspīlēti. Vēl joprojām viss vairāk vai mazāk ir līdzsvarā:)
Tavs vīrietis ir paskaidrojis, kāpēc viņš vēl negrib bērnus?

tagad un tūlīt, jo man jau pēc 4 gadiem būs 30 gadu. tagad un tulīt , jo gribu bērnus, negribu tādas vecumdienas, kad pie visiem brauc mazbērni, bet man nav nekā.. šobrīd jūtu , ka nav dēļ kā dzīvot.

Pastāsti vīrietim šīs izjūtas un lai viņš izsver, vai ir vērts tev likt gaidīt vai nē.

domāju, ja viņs gribētu tagad bērnu, tad pateiktu, ja nesaka, tad es pieņemu, ka negrib

man tādā ziņā paveicies- ne es, ne mans puisis negribam bērnus. un pat, ja tālā nākotnē, kad būs karjera un viss, manas domas mainīsies, kurš gan teicis, ka vēljoprojām būšu ar to pašu puisi?

dora_ - nepieņem, izrunā ar viņu to lietu un miers. Varbūt nemaz nav tik slikti, kā tu esi sadomājusies. :)

Var skatīties arī no gaišas puses - daudz ir tādu meiteņu, kurām piedzimst bērns vēl pirms vidusskolas beigšanas. Tad nākas sēdēt mājās ar mazo, knapi, knapi pabeigt skolu (vai pat nepabeigt) un ko tālāk? Darbs ar zemu atalgojumu, jo nav nepieciešamās izglītības. Liela daļa var nopelnīt tikai iztikai, augstskolai nesanāk.

dora__, iespeejams vinsh grib beernu, tatad ir iemesls - finansialais, laika truukums...vajag parunaat.

Mīļās meitenes, bērni jāgādā līdz 30, jo pēc tam tas vairs nav tik drošs pasākums.. Vai esat kādreiz bijušas uz Labestības dienu vai skatījuši to pa TV? Vai esat ieskatījušās, cik gadu ir tām māmiņām ar slimajiem mazuļiem? Man tiešām ir lielas dusmas, ka cilvēki ir tādi egoisti un taisa bērnus tādā vecumā!! Protams, ne jau visiem tā gādās! Un, paldies Dievam, ka tā.. Es priecājos par katru jauno māmiņu, jo jauns cilvēks vēl nav sabeidzis savu veselību tā, kā tas notiek esot vecākam.
25 gadi ir laiks, kad jāsāk nopietni domāt par to.. Vīrietim tas nav nekas - atradīs jaunāku un ģimeni izveidos, kad vien gribēs, bet sievietei visam ir savs laiks..

Bet nevar tachu taa teikt,ka tagad vinjai jaapamet savs draugs,jo vinjhs nav veel gatavs, vinjhs vnk apzinaaas,ka beerninjhs nesiis daudz paarmanjas,bet jaatziist,ka beerns pieshkjir dziivei jeegu...
Katram mums ir savs celjsh ejams,un citreiz tu plaano vienu,bet dievnjhs lemj citaadaak... Es jau savos 22 gados savu beerninju esmu apglabaajusi,un nekad nedomaaju,ka man kaut kaadam taadam buus jaaiet cauri... Mes enmad nezinam,kas mums katram ir lemts...

Bet,ja tu veelies mazo,tad es iesaku riikoties... Jo,kaa uau pati teici,laiks rit...

Johaidī, Tille :( Es sevi uzskatu par salīdzinoši stipru sievieti, bet šādos gadījumos man asaras birst kā pupas :( Es pat iedomāties nevaru, ar kādu smaguma nastu tu dzīvo :(

Man kaitina, ka sievietēm ir derīguma termiņš, kas attiecas uz bērnu padarīšanu. :(

Ir pagaajushas tikai 3 nedeeljas,un es esmu apjukusi un dusmiiga, bet...lai cik stulbi tas neskaneetu,dziive jau nebeidzas mums paareejiem...taapat mums ir jaaeed,jaaskataas tv,jaaiet guleet,jaaceljas....pirmajaas dienaas es jutos tik greeciiga,ka es to visu daru,ka man buutu tikai jaaseezh un jaaraud,bet...es taa nespeeju,jo,ja vislaik par to domaaju,tad tieshaam ir jaaiet kaarties,bet mees esam tikai sheit uz iisu laiku shajaa pasaulee,un neviens cilveeks nepieder mums, cilveeki ienaak muusu dziivees,ienes prieku,asaras,...dziives maaciibu,un tad muus atstaaj..citi ir ar mums pavisam neilgu laiku,citi ilgaak....ir tikai skumji,ka mans deels bija ar mani tik iisu briidi...es taa gribeeju vinju iepaziit un paraadiit,cik shii pasaule ir skaista.,.

Taapeec, kad uznaak dusmas,padomaajiet,ka dziive ir iisa,un nav noziimes,vai tev ir 42. Izmeers vai vasarasraibumi uz sejas,mees visi esam unikaali,un veidojam sho pasauli kraasainu... Neaizmirstiet pateikt miiljajem,cik daudz vinji jums noziimee,,

Dievs dažiem uzliek nesaprotamus pārbaudījumus... Man tik ļoti smagi palika no tava stāsta :( Saka jau, ka laiks dziedē visas rētas, bet ticu, ka mātes sāpēm par bērna zaudējumu nav termiņa :( Turies..!! Nu, vismaz mēģini.. Ja tas kaut ko dod, tad es viennozīmīgi domās esmu ar tevi :(