Draugs/vīrs strādā jūrā!

Tas ir smagi. Ar laiku, protams, pierod pie tā visa. Vienmēr cenšos atrast šajā situācijā, ko jauku, lai sevi mierinātu - rutīna nekad neiestājas, atkalredzēšanās ir vārdiem neaprakstāma un, protams, labi finansiālie apstākļi, jo mīļotais tomēr strādā.
Ir ļoti ar sevi jāstrādā, lai dzīve šādā situācijā tomēr ir pilnvērtīga. Un vienam otru ļoti jāatbalsta :)

Man tā ir šobrīd un jau kādu laiciņu,kad viņš jau braukā uz visādām valstīm jūrā!
Tas IR smagi.

Es gribētu ļoooti, lai man vīrietis dotos tādos reisos uz 2-4 nedēļām, tad būtu hepī, bet ja ilgie reisi, tad gan laikam nē ...

Manam mīļotajam nekad nav bijusi reizi 2-4nedēļām, tikai pa pāris mēnešiem. Ja būtu dažas nedēļas, tas būtu nieks :)

Jā,ja brauc jūrā,tad uzreiz uz vairākiem mēnešiem,bet nejau nedēļas :)

jā uz mēnešiem.
ja pa nedēļām,tad tiešām būtu sīkums,un es tā nepārdzīvotu,bet tie ir 3mēneši līdz pat vienam gadam.
ak!

mezonens24,uz cik mēnešiem tagad tavējais aizbrauca projām?

vēl nav nekur aizbraucis,bet tgd uz 3mēnešiem,bet tas var ievilkties,kā jau parasti tas notiek.

nākamais brauciens solās būt 9 mēneši.
bet cik saprotu,tad pa vidu cik esi bijis jūrā,tik ilgi ari esi atvalinajuma-tā saucamajā.

Pa lielam, esmu tāda kā dzīvē, bet vairāk vai mazāk lpraktisiki visas taisās pūkainākas, kā realitātē ir.

Atvainojos- sajaucu diskusiju.

Jūrā nebrauc, jūrā iet.....Jūrnieka meita! un vēl 9 mēnešus .........nesmīdini mani...........

Es jau gribēju izveidot līdzīgu diskusiju, kad ieraudzīju šo, tāpēc rakstīšu tepat...
Jau kādu laiku satiekos ar puisi, kas iet jūrā, un domājam par nopietnākām attiecībām, taču apzinos, ka puisis pēc pāris mēnešiem dosies reisā apmēram uz pusgadu, un domāju, vai vispār ir vērts sākt? Te es padomu neprasu, lēmums paliks tikai un vienīgi manā ziņā. Vēlos tikai dzirdēt citu meiteņu pieredzes stāstus. Kā ir ar uzticību? Saprotams, vīrietim ir patīkami, kad atgriežoties viņu kāda sagaida, bet, manuprāt, ir banāli otram uzkraut šo slogu un pieprasīt, lai tiešām tā dara, ja pats dodas prom uz, piem., 9 mēnešiem, ticot, ka nekas nemainīsies. Vai arī par to vispār nedomā, cerot, ka viss būs kārtībā? Meitenes tiešām tik lielā mērā uzticas saviem mīļotajiem, kad pusgadu-gadu viņš ir prom? Un vai tiešām pašas meitenes arī tik svēti sēž krastā, visu šo laiku gaidot mīļoto? Ko sakāt par tādām attiecībām, kad nošķirtiem jāpavada tikpat daudz laika cik kopā? Jo, kad paklausījos pazīstamo jūrnieku stāstos, sapratu, ka katrā ostā sieviešu netrūkst, bet tā jau ir katra izvēle pieņemt lēmumu, vai viņam tas ir vajadzīgs, vai nē.

Up!

Vai tad tas ir slogs, ja patiešam mīl cilvēku, tad taču gaida ne tikai pusgadu, bet gadus un ilgāk...? Vai varbūt es kļūdos?

Sirdī gaidīt jau gaida, bet miesiski gulēs ar citām, ja ir izskatīgs.

Tāds kurš miesiski gulēs ar citām, tur jau nav īpaši lielas starpības - jūrnieks, apsargs, ugundzēsējs vai kāds cits.
Es domāju, ja mīl viens otru, tad laiks nav šķērslis un uzticība saglabājas, viss atkarīgs no cilvēka!

Ir gan atšķirība, ļoti liela, jo jūrnieks nav Tev blakus tik bieži kā pārējo profesiju pārstāvji. Bet nu es arī ticu, ka kaut kur ir tāda mīlestība. Naivi, bet tomēr..

Meitenes,
kādēļ esat pesimistiski noskaņotas par to, ka divi cilvēki, kas viens otru mīl spēj būt ilgstoši uzticīgi viens otram?
Var. Manas attiecības ir piemērs tam. Jā, par musm abiem ar mīļoto daži draugi smejas / daži tieši ļoti ciena / citi domā, ka esam naivi muļķi / citi tieši otrādi - ņem kā piemēru dzīvē.
Esam bijuši ilgāk kā gadu šķirti un BIJĀM UZTICĪGI! Man ir pilnīgi, ja citi nosmaida un nodomā, ka esmu muļķīte, kas tic tam, bet ziniet, es būtu gatava likt galvu ķīļā par to.
Tādēļ nevajag uzskatīt, ka tas nav iespējams un tml. Banāli, bet ja mīl, tad var. Uzticība ir pavisam vienkārša esot šķirti, jo saproti, ka citi nekad nespēs sniegt fiziskā tuvībā to, ko mīļotais cilvēks.
NOTICIET TAM VISAM :)

Pilnīgi piekrītu Fashionai - ja mīlu un ja ir tā sajūta, ka tas ir tas cilvēks, kas radīts tev un otrādi, tad var. Un tā nav nedz banāla atbildības uzkraušana, ne arī pagrūtinājums. Jo ja mli cilvēku kā var ienākt prātā doma par citu. OK, doma vēl var ienākt, bet ja ienāk doma savas domas arī realizēt, tad tā nav mīlestība!
Un tas nav naivi - tā ir realitāte!