Man ir problēma attiecībās, kas saistīta tieši ar ēst pagatavošanu.
Mans vīrietis kategoriski atsakas pats sev gatavot brokastis no rītiem,pat brīvdienās viņš nav ar mieru pagatavot kko kopā. Viņš saka - pelīt, ej taisi brokastis, aizbrauksim kkur pastaigāties. (Mājās ir diezgan nesaimniecisks un virspusējs, pēc darba patīk atpūsties, ņemties ar mašīnām utt.) Bet tas vēl tā... ja vien pats par sevi varētu parūpēties, ēst uztaisīt, ar to pietiktu.
Mēs dzīvojam kopā jau gadu. Draugs, iepriekš dzīvojot pie vecākiem, tika atčubināts, jo mamma bija mājsaimniece. Visiem viss tika pienests, pagatavots. Tagad man ar to jācīnās.
Ir tā, ka no rītiem viņš ceļas 6os, bet man jāceļas 9os. Protams, es ceļos kopā ar viņu 6os, pienesu brokastis un tēju.
Citu lielu problēmu attiecībās nav, nevar sūdzēties. Bet tieši šis faktors mani ar laiku sāk apnikt. Cenšos viņam ar viņu par to runāt, bet viņš neklausās, sāka, lai nedaru, ja man grūti utt. Iziet no mājas nepaēdis, tad man sirdsapziņas pārmetumi.
Ko Jūs domājat, iesakat?
Paldies!
106
