palaist vējā.

Pirmd diviem gadiem arī biju tādā situācijā.. pabeidzu tagad jau 3 kursu neklātienē, sanāk ļoti daudz lidot, bet tas ir tā vērts - dzīvot ar cilvēku, ar kuru vēlies būt blakus katru dienu.

Viņš pats saprot, ka nekas nevar iznākt, vismaz tuvākajā laikā, ar braukšanu dzīvot pie viņa! Viņš arī ļoti mokas, nevēlas braukt, taču ģimenes apstākļi spiež...

centīšos ievērot jūsu padomus!

Ja ir vēl iespēja un abpusēja vēlme - brauc!!!
Man bija pirms gada arī tāda situācija, ka mīļotajam vīrietim pēkšņi parādījās reāla iespēja braukt uz Zviedriju. Man, savukārt, šeit LV ir jau pabeigta augstākā un darbs, turklāt, diezgan labs un prestižs amats, kur varētu vēl augt un attīstīt savu statusu. Bet es izvēlējos braukt līdzi mīļotajam, jo mana karjera ir nieks salīdzinājumā ar to, kādas viņam ir iespējas un ambīcijas. Turklāt - mīlestība, nu nevaram dzīvot mēs šķirti... Izvēlējos visu pamest, jo man tika piedāvāta gan ģimenes saglabāšana, gan stabils labklājības līmenis - varu nestrādāt, baudīt dzīvi un attīstīties tur, kur vēlos...
Un es nenožēloju :)

Ja tev ir jābeidz mācības, beidz tās. Pēc tam vari doties pie viņa. Tas būs pārbaudījums jums, pēc kura jūsu attiecības kļūs spēcīgas vai izzudīs.

Mans vīrietis arī atrodas citā valstī. Kļuva kaut kā neracionāli skumji. Uzdāviniet man kaut ko pret trakojošiem hormoniem.

neatbalstu ideju, ka sievietei ir jaaupuree savi meerki un dziive, lai buutu blakus viirietim. it iipashi, ja pats viirietis nekad nav apsveeris ideju palikt deelj sievietes. peec tam, kad attieciibas izjuuk, naakaas kost pirkstos un gauzji raudaat. nevajag nest upurus, kur otrai pusei to nevajag. taa rodaas peec tam taas vajaataajas, kuras dzenaas pakalj pa puspasauli viirietim, lai atriebtos it kaa par vinju sabojaato dziivi.
cita lieta, kad ir preceets paaris, tad leemums tiek pienjemts no skatpunkta, kas gimenei buutu labaakais variants.

neatbalstu ideju, ka sievietei ir jaaupuree savi meerki un dziive, lai buutu blakus viirietim. it iipashi, ja pats viirietis nekad nav apsveeris ideju palikt deelj sievietes.

Tas jau ir atkarīgs no situācijas un attiecību stabilitātes. Ja, piemēram, autores vīrietim tur piedāvā prestižu amatu un perspektīvas, bet autorei ir pagaidām tikai studijas pusceļā, tad jau pilnīgi droši attiecības tādēļ nebūtu jāpārtrauc. Zinu vienu pāri, kur situācija tā pati, bet viņa braukā regulāri pie sava vīrieša, t.i. pat dzīvo vairāk ārzemēs, bet uz studiju darbiem vienkārši atlido...

Un ko nozīmē "jāupurē savi mērķi un dzīve"? Neviens jau neliedz attīstīties arī jaunā dzīves vietā. Bet kamdēļ uzstāt uz "paliekam šeit un viss, jo es te ieguldīju savu galvu", ja zināms, ka vīrietis piedāvā tev augstāku dzīves kvalitāti, ja pat nākas šeit pamest darbu (mācības tomēr būtu jāpabeidz, ja nav pabeigtas)?! Ziniet, lai cik prestižs amats Latvijā nebūtu, tas nekad neatsvērs to, kamdēļ jāatsakās no vēl labākas un attīstītākas dzīves. Visi mēs esam jauni cilvēki un mums gribas dzīvot labos dzīves apstākļos, nevis ikdienā novērot sadrupušos piemājas celiņus, sadrūmušo tautu un to, ka pat savā prestižā amatā pelni daudz mazāk kā tādā pašā amatā ārzemēs. Kam tas ir vajadzīgs?! Ko ar to pierādīt un kam!? Galvenais ir fakts, ka biji sasniegusi to un gāji uz mērķi, bet, ja dzīve sniedz kaut ko labāku - kāpēc atteikties?!
Cita lieta, ja vīrietis pats pārvācas uz sazin kurieni, bez pastāvīga darba, bez mājokļa un naudas un vēl sauc līdzi, tad, protams, ir par ko diskutēt.

Tavaa vietaa es laikam izveeletos pabeigt maaciibas plus veel nopietni apguutu taas valsts valodu, lai ierodotoes tur, buutu lielaakas iespeejas atrast labaaku darbu. Tas arii paraadiitu to, cik patiesiibaa jums nopietnas juutas vienam pret otru ir.

viirietis var aiziet, nomirt utt. ko tad? smilshu pils sabruuk vienaa minuutee. kaa te dazas forumaa raud - ka pilniigi vienas, bez draugiem, darba sveshaa malaa. ja brauc, tad ne tikai deelj viiriesha, bet arii sevis deelj un ir jaabuut izredzeem tur tikt pie darba, draugiem,noderiigas dziives pieredzes un jaunas dziives, nevis tikai skatiities drauga mutee un guleet uz diivaana. drauga prestizjais darbs NAV tas pats,kas pashas darbs un skirshanaas gadiijumaa neviens neizmaksaas kompensaaciju par pazaudeeto laiku. visu dziivi balstiit tikai uz viirieti ar kuru nav kopiigi beerni vai juridiskas garantijas lauliibu veidaa ir diezgan nejeedziigi.

vienu es arī šitā palaidu... mācību dēļ. beigās nesanāca nekas - ne augstskolā iestāties, ne attiecības saglabāt. tāpēc, ar savu šī brīža domāšanu un sapratni saku tev - meties līdzi! tiešām - skola vēl būs te, kad atgriezīsies. :)

krista, protams, nav jau runa par to, ka jādegradējas, bet nu nevar arī dzīvot visu laiku ar domu, ka notiks kaut kas slikts. Citreiz ir jāatsakās no tā, kas ir, lai iegūtu kaut ko vēl labāku!
Un, ja ir laulība reģistrēta vai to plāno reģistrēt, attiecības ir stabilākas par stabilu, tad jau ir arī garantijas...
Pret nāvi neviens nav pasargāts, bet to nostādīt augstāk par dzīvību un normālu dzīves norisi ir absurdi, jo tādā gadījumā vispār var paranojā iedzīvoties un pazaudēt to, kas ir, vienkārši aiz neadekvātās uztveres! Es saprotu vēl, ja ir bailes, ka vīrietis aizmuks, tad cita lieta, bet, ja skaidri zin, ka neviens netaisās aizmukt, tad tieši otrādāk tā ir pašsaprotama lieta emigrēt ģimenes apstākļu dēļ.
Tā ir lieta, ko sauc par abpusējo uzticību! :)

Šī ir diskusija, kur pilnībā piekrītu Spotorno.

1) noskaidro vai vispār vinš grib tevi ņemt līdzi
2) skolā paņem akadēmisko (ja vien tā nav videne)
3) brauc un dzīvo nost, tad jau dzīve rādīs, kas būs :)