Nu ceru gan, ka ar mums nav tik traki, jo, pēc dažiem ierakstiem spriežot, šķiet, ka Latvijā dzīvo tikai asinssuņi, kas nīst visu, kas kustas, un ir riebīgākā nācija pasaulē:D Bet nu citur... jā, nu tur gan dzīvo tikai dieviņi:D
To, ka daudzkārt pietrūkst iecietības un cilvēciskas sapratnes, tam gan var piekrist. Nav jau jārunā nemaz par rasismu. Mana drauga mammīte slimo ar ādas vēzi, un pēc vairākām operācijām nu grūti nepamanīt acīmredzamus sejas defektus... Līdz mielēm esam izbaudījuši, kā tas ir, kad, ejot pa ielu Rīgā, puskvartālu atskatās, skaļi aprunā (laikam domājot, ka līdz ar slimību esi arī kurls kļuvis:D) un izsaka dzēlīgas piezīmes, to pat nevar izstāstīt...Protams, koptajiem/koptajām, kam cilvēks sākas ar glaunu lēdiju, sievišķīgi apkrāvušos baņķikiem, finķikiem, ir grūti to sagremot. Būt slimam, citādam taču nav sievišķīgi, tas nekotējas:D Bet es nekad neteikšu,ka šeit ir tikai aizspriedumaini un slikti cilvēki, šādi kritiski brīži atklāj arī daudzus brīnišķīgus cilvēkus - pērles. Taču, nenoliedzami, brīnišķīgi būtu, ja aizspriedumu būtu mazāk:)