Piemērs iz dzīves.
Bijām ar kursu Briselē. Sadalījāmies pa grupiņām, ejot mājās. Mēs ar meitenēm aizmaldījāmies - aizgājām nevis uz rajonu, kur mūsu īstā viesnīca, bet uz to, kur bija paredzēts doties nākamajā dienā. Pavisam citā pilsētas rajonā un skaitās ļoti slikts, turku un musulmaņu rajoniņš... jau pēc pusnakts. Staigājam, meklējam ceļu, dabiski nevaram atrast, jo cita vieta tak. Prasījām satiktajiem cilvēkiem, bet satikām tikai turkus vai musulmaņus. Un VISI bija ļoti atsaucīgi, vienas viesnīcas administrators meklēja datorā kartē, kur mums jāiet, pabrīdināja, lai steidzamies uz pēdējo metro. A tur aizbraucām, vienalga neko nesapratām, musulmaņus satiekam - pastāsta, uz kuru pusi, bet ļoti uztraucās, kā nu mēs tur tiksim, jo ļoti bīstams rajons... tad gājām, skatāmies, viens narkomāns melnais seko - ejam ātrāk, bet viņš tik bļauj pakaļ - don't go there, it's dangerous!!!! - un tiešām, tur brauc mašīnas tādas, logi vaļā, un izkārušies uz mums kko rāda, saka un sienas klāt.. iegājām vienā diennakts veikaliņā, tur kkādi arābi - paši nesaprata, aizgāja uz augšu, izmodināja veco tēti, jo "viņš te ilgāk dzīvo", tas atnāca un centās palīdzēt... un beigās iegājām arābu picērijā, viņš jau slēdza ciet.. bija pie diviem naktī... un viņš aizveda mūs līdz pat viesnīcas durvīm. Labi, ka tā, jo pa ceļam bija kaut kāda šaubīga banda, kas dzēra un visādiem saucieniem mūs pavadīja.
Tajā pašā laikā citai meitenei, kas bija grupiņā, kas arī nomaldījās, apstājās pajautāt ceļu "baltajam", eiropietim... viņai izķēra telefonu no rokas un aizskrēja prom..
Redz, morāle ir tāda, ka stereotipu dēļ mēs varam uzrauties uz lošiem, ko no skata par tādiem nenosauktu, tikai tāpēc, ka viņi ir "baltie", bet tajā pašā laikā atsaucīgāki un tiešām izpalīdzīgāki izrādījās visi sastaptie arābi un musulmaņi.