Man ir foršs puisis un viss ir ok.
BET
ir problēma, ka abi vēl dzīvojam katrs pie saviem vecākiem, jo pagaidām nav iespējas dzīvot atsevišķi.
Tad nu tie vecāki..
Viņi ir tik prasti.. un es nerunāju par vienkāršību, bet tādu kārtīgu prastumu. Tas nav izturams, es jau tā cenšos tur neuzturēties, bet, kad sanāk..
Tas tēvs, piemēram, runā par kaut kādu kakāšanu, iznāk no tualetes un tad "ā, cik labi ats*do*os", nu fuj, es pat nezinu, ko tad darīt..
Nu tas ir tikai viens konkrēts gadījumus, ir bijuši vēl.
Es nevaru, tik pretīgi. Tāda sajūta, ka viņš pat speciāli tā dara (saka), lai "jautrāk".
Grrrr.
Pat nezinu, ko no jums gribu dzirdēt.
Gribēju mazliet pasūdzēties..