Ar kādām drēbēm laukos staigājat?

*nevis iz, bet uz.

Tā kā mani lauki ir nevis galīgākie lauki, bet mazpilsēta, tad valkāju jaunās drēbes, jo klaču tantēm patīk skatīties, kas tad katram mugurā un kurā ir sabiezējis! Bet, kad dzīvojos pa dārzu, dīķa malu, tad loģiski, ka velku vecās drēbes, jo neesmu tik bagāta, lai skraidītu pa smiltīm ar tādu apģērbu ar kādu eju uz darbu vai veikalu tajā pašā mazpilsētā!

Gan, gan. Atšķirībā kās tur notiek un kādi cilvēki tur ir.

ar mājas drēbēm, protams. būdama maza, mēdzu uzposties un sakrāsot acis, kad pie apvāršņa parādījās brālēna smukais draugs, taču tagad tas vairs nav aktuāli, tātad, laukos pārvēršos par dabas bērnu - no jebkādas kosmētikas brīva seja, apģērbs ieturēts ērtuma principos balstītā minimālismā, un tā.

Piemēram, tikai ar omīti dzīvojot, un ja pa retam ienāk kāda kaimiņiene, kura ir omītes gados, un ja staigājat tikai pa pagalmu, tad ko jūs velkat?

Galunāko štāti un Manolo Blahnik tupeles! Pavisam viennozīmīgi.

Es savos laukos pa tuvāko pilsētu neklīstu, braucu tur būt pie dabas un atpūsties, tādēļ velku vienkārši to, no savas garderobes, ko ikdienā vairs negribēšu vilkt. Piemēram, man ir vesela kolekcija ar ziliem, zaļiem, violetiem, sarkaniem u.t.t džinsiem, kurus noteikti vairs nekur citur kā vien laukos nevilkšu, jo ir mainījusies gaume un stils.
Radinieku vasarnīcā, kur apkārt ir daudz māju un tas tāds vasarnīcu rajons, velku vienkārši brīvā laika drēbes, vasarā piemēram, kaut kādas viegla auduma bikses + vienkārši T-krekls vai džemperis. Šīs drēbes ir jaunas un tās vilktu arī ikdienā, taču saskaņotu nedaudz savādāk, Rīgas centrā mani tādās 100% brīva laika drēbēs neredzēt.

Savāds jautājums. kam tad tu tur grasies savas jaunās drēbes izrādīt?

Skatoties pēc situācijas. Ja kāda zaļumballe trāpās tieši tajā maikā, tad kaut ko skaistu ar paņemu, bet nejau jaunākos Gucci džinsus, Dior blūzīti un vēl šikas saulesbrilles, zelta gredzenus un ķēdītes. Taču smiesies par tevi tādā gadījumā, ja tādā paskatā uz laukiem brauksi dobes ravēt.

Es zaļumballēs aunu kājās trennuškas, to iemācījos, lūrot Kolka Cool. Izdevīgs stiliņš -lēti, ērti un pauti nesalst. (Nē, neesmu pārkvalificējusies par transpersonu, vienkārši vēlos atzīmēt, ka pauti treniņbiksēs nespētu salt pat tad, ja tādi man būtu.)

mani lauki ir dziļi mežā un tur staigāju ar vecajām drēbēm, otros laukos , kuri skaitās kā mazpilsēta staigāju labajās drēbēs

man nav lauki, bet arī sava piejūras ciemā man patīk uzposties, ja man tā gribas, un arī ikdienā, kad dzīvoju vecrīgā, varu aiziet līdz rimčikam treniņbiksēs un mīļā kapučjakā, izspūrušiem matiem, tāpēc, ka es nepucējos ne lauku tantēm, ne pilsētas cacām, es ģērbjos pēc garstāvokļa. Es saprotu, ak ir darba vietas, kur ir gērbšanās kkādi noteikumi jāievēro un tā ir lielākajā daļā darba vietās, bet tad kad ir mans brīvais laiks, tad es daru visu kā man patīk, varu svētdienas rīta uzvilkt skaistu kleitu un kurpes un doties ciematiņā līdz lielajam ceļam pārbaudīt pasta kasti, ja vien es tā vēlos tas pats ar kosmētiku (to gan es defaultā maz lietoju), bet piemēram smaržas, ja man gribas, es lietoju arī laukos, pļavā, kempingā utt.

Ikdienā vairāk ģērbjos solīda tipa drēbēs - auduma bikses, blūzītes, smalki džemperīši. Protams, ka laukos tā neģērbjos - drīzāk velku džinsas, t-kreklu. Bet tādas vecās drēbes, kas būtu tikai laukiem paredzētas, man skapī nav. ja kaut kas novalkājas, metu ārā, ja kaut kas vairs nepatīk, atdodu māsai. Tāpēc neskatoties uz to, ka mani lauki ir patiešām lauki (tuvākās mājas 1km attālumā), ģērbjos tā kā mierīgi arī pa pilsētu brīvdienā varētu staigāt

Mani lauki ir mazpilsēta,tāpēc ģērbjos normāli.Tā kā arī Rīgā ikdienā nestiloju ar nez kādām pārkrutām zīmolu šmotkām un rotām,tad nav nekādas atšķirības.Gan te ikdienā,gan aizbraucot uz mājām ģērbjos vienkārši un nepārspīlēti.Piemēram,gan šeit saulainā dienā ejot uz veikalu velku garu vasaras kleitu,gan tad,kad aizbraucu uz mājām.
Protams,ja aizbraucot mājās eju pie omītes palīdzēt viņai dārzā,tad velku māju drēbes-nav jau kkādas bomzīgās,bet tomēr tādas,kas domātas dārzam,nevis vairs iešanai uz veikalu nopirkt maizi.

Tā kā ikdienā darbs man prasa diezgan officiālu stilu, tad brīvdienās ģērbjos tā, lai justos ērti un sievišķīgi, nedomājot par to, vai svārku garums ir atbilstošs (nerunāju par jostām svārku vietā )

Dievinu to sajūtu, kad aizbraucu uz laukiem un man ir speciālas lauku bikses mamma viņas sauc par pļūtenēm vienkāršas, pelēkas treniņbikses ar gumijām galos, nezinu, kāpēc, bet laukos viņās jūtos visērtāk. Kāds kičīgs topiņš augšpusē un bikses - tā arī dodos uz veikalu vai pastaigās.

Protams, dārza darbiem man ir atsevišķs apģērbs.

Un vasarā visērtāk jūtos peldkostīmā, tā kā tuvākie kaimiņi man ir kādi 500m, tad jūtos ērti tā

Tiešām dīvains jautājums! Precīzāk, dīvaini liekas, ka pati tik briesmīgi vienkāršu lietu nevari izlemt, bet neņem ļaunā!

Takā man ir vis īstākie lauki ar visu kūti, lopiem un tikai ar vecvecākiem. Nu labi un dažiem kaimiņiem kurus reti kad satieku un vienmēr paši ir netīri, jo caurām dienām gar savu kūti ņemas, tad loģiski, ka es nēsāju vis tizlākās drēbes kas vien skapī atrodas, tas ir - tādas kuras es zinu, ka pa Rīgu tāpat nekad nenēsāšu!

Man laikam nav tādu labo un slikto drēbju.. Protams, izejamā kleitā uz pludmali neeju, bet arī darbadienas rītā mani tādā nesastapt. Viss taču atkarīgs no mērķa. Brīvā laika apģērbā (vasarā, piemēram, šortiņi, krekliņš, kardigans, baletčības) varu staigāt gan pa pilsētu, gan pa laukiem.

Es velku pastalas un linu kreklu un tad eju apskaut visus kokus, kas teritorijā.

Ja nopietni, tad uz saviem laukiem braucu zempapēžu apavos, jo lietainā laikā var iestigt kurpes papēdis un pēc iespējas vienkāršākās drēbēs, jo tur ir ļoti draudzīgs suns, kam visu vajag apošņāt ar netīro degunu un vēl uzlekt virsū

gerbjos normali.man nemaz nav tadu drebju ar kuram varetu nez kur vartities, un ari tadu, ar kuram varetu loooti stilot.

Es parasti staigāju ar vecajām džinsām, kas pa pilsētu vairs nav velkamas. Tagad man vienas Zaras, nav vecas, bet pēc pāris mazgāšanas reizēm sāka plīst i pa vīlēm, i pie kabatām.

Laukos novalkāju visas drēbes, kas vecas vai nomazgātas, vai vienkārši stils vairs nav tāds, kā arī tās drēbes, kuras nebija tik labas, lai kādam atdotu.

Un tā kā laukos pļauju zāli un ravēju, kā arī darbojos pa siltumnīcu, tad man vajag drēbes ko var smērēt un plēst bez žēlastības.

Laukos( mazpilsētā) vienkaršākas drebes, un bezpapēžu ērtus apavus. Braucu atpūsties,nevisizrādīies, un kam?