Sveikas! Nezinu kā noformulēt īsti to par ko gribu pastāstīt, bet sākšu ar to, ka manuprāt tā problēma ir kkur manī pašā, zemapziņā, u.c., ?! Ir tā, ka man nav pārāk daudz draugu, paziņu, ir pāris labu cilvēku- draugu, bet tiešām pāris. Es nezinu.. tas izklausās muļķīgi, bet man nezkāpēc šķiet , ka man nav par ko ar cilvēkiem runāt & viņiem ar mani.. tad es sāku sev skaidrot, ka tak ir, tomēr nesēžu jau caurām dienām 4 istabās, kko jau daru, ir intereses, hobiji, bet tad atkal šī doma, varbūt es vnk nevaru tā atvērties. Es gribu , tiešām, iepazīsties, apkārt redzu tik daudz foršu jautru un sirsnīgu cilvēku, ar kuriem vēlētos veidot kontaktu & draudzēties, bet šķiet ka viņus ar neko neieinteresēšu, ka esmu garlaicīga, protams, mums katram ir savs stāsts, un diemžēl dažādi notikumi atstāj mūsos pēdas, mūsu psihē, uztverē, es pat nezinu, ko vainot, gribu mainīties, bet nezinu ar ko sākt, jo tā doma mani nepamet.. Tā sākot domāt, atceros cik agrāk biju 'forša'' man bija vairāk draugu, visulaiku smaidīju, jokoju, biju atvērtāka, bet tagad... Varbūt man vnk ir vajadzīgs psihologs..? Katru reizi mani aptur tā doma, ka es tam cilvēkam nepatikšu, ka viņš vilsies, jo šķiet ka manī nekā nav, bet varbūt tās ir tikai šī brīža emocijas un oma..nez.. ko jūs manā vietā darītu, vai ieteiktu savā dzīvē mainīt,dariit?
261
