Man ir tikai 17, bet brīžiem uznāk sajūta ,ka mana dzīve jau ir gandrīz galā ,vismaz runājot par puišiem.Man sāk likties ,ka vai nu neesmu pelnījusi mīlestību ,vai tāda īsti vispār nepastāv. Vienmēr ir tādi ,kuri pievērš uzmanību ,ir arī tādi ,kuri neatlaidīgi grib būt kopā ar mani, bet tie nez kāpēc nepavisam nesaista.
Nu pat sāka likties ,ka esmu iemīlējusies ,līdz uzzināju ,ka šim puisim, kurš nav nemaz vecs ir jau sieva un bērns. Viņš pat negribēja par to runāt un gribēja tikties ar mani (drošvien pārgulēt), jo pēc kopā pavadītas jautras ballītes (kur arī iepazināmies), kurā liku viņam saprast ,ka negulēšu ar viņu ,viņš bija ļoti saprotošs un mīļš, nakti pavadījām gluži kā būtu iemīlējušies, glāsti un maigi skūpsti,katru reizi kad pakustējos naktī viņš mani cieši apskāva un smaržoja man matus, naktī uzmodies šad tad paskatījās uz mani un noskūpstīja. (Es nesaprotu ko viņš domāja tajā brīdi ,kad bija ar mani un ar cik meitenēm viņš ir piekrāpis savu ģimeni? ) Un es arī kā muļķe biju "safanojusies" ,tiešām ļoti izskatīgs puisis un attieksme jauka, pēc tam vēl atrada caur ko manu numuru dabūt... Un beigās protams ,kad uzzināju par sievu un bērnu teicu - tā nevaru, viņš teica- viss būs kārtībā ,par to nevajag domāt... Tas būtu absurds! Bet atkal kārtējā cerība sagrauta un visvairāk sāp tas ,ka uzzināju ,ka viņš ar daudzām tovakar jautri pavadījis laiku un pēc tam arī rakstījis,sajūtos tik nevērtīga, jo domāju ,ka tomēr esmu kas vairāk.
Un arī iepriekšējais draugs (pēc kura biju kā traka,katru reizi kad viņš rakstīja atkal no jauna cerēju un ticēju,ka viņš ir labojies un paliks,bet viņš vienmēr tikai spēlējās ar mani līdz atrada citu,kuru tiešām iemīlēja - un atkal man lika justies nevērtīgai) Tikai galvenais uz ko gribētu zināt jautājumu- kāpēc man tas maigums un tāda jauka nakts, ja viss ko viņš gribēja bija sekss? Un tas pats par bijušo - kāpēc viņš daudz reižu sāka atkal rakstīt, ja jau pats bija izlēmis aiziet? Kāpēc vajag to acīs skatīšanos, romantisko tekstu ja tas nav no sirds? Tad jau labāk būt atklātam riebeklim un teikt ko domā. Jo tieši tā cerību sagraušana ir vissāpīgākā!