Jauna un bezcerīga?

Man šobrīd ir 20 gadi.Esmu arī mazliet pesimistiski noskaņota,jo šķiet, ka mans īstais un vienīgais NEKAD mani nesatiks.
Tikko izšķīros ar vienu puisi.Man ikdiena ir pamatīga puišu uzmanība,bet katram ir kāds trūkums,kas man nav pieņemams un NESPĒJU sevi piespiest iemīlēties.
Tev ir tikai 17 gadi,dzīve tikai sākās :D Bet ar to precēto un bērnu gan labāk neielaidies.Tici man viņš tikai grib papriecāties ar tevi un pēc tam atgriezties pie sievas.Tur nu noteikti nekas nopietns nesanāks.Es zinu,ka vieglāk ir pateikt nekā izdarīt,bet PĀRTRAUC kontaktēties ar viņu!!!!!!!!!!!!!!!JO ātrāk, jo labāk.Pašai būs vieglāk,ja to pēc iespējas ātrāk izdarīsi.

Tu taču vēl esi tik jauna! Kad Tev būs 30 un neviena nebūs, tad arī varēsi sākt uztraukties. Pagaidām baudi dzīvi!

Neķer krenķi es līdz 18 gadiem cietu no tā ka nepārgulēju ar čaļiem,kas man kanti sita,līdzarto viņi mani pameta .Un ar ļoti sirsniņa sāpēja.Tad satiku savu pirmo vīru aprecējos un vēlāk izšķīros .Gāja pēctam dažadi jo biju vien ar bērnu,bet tad pēc 5 gadiem satiku savu otro vīru nodzīvojām kopā nedaudz vairāk kā 5 gadus un bija kopīga meitiņa ,aizgāju no viņa jo sāka lietot narkotikas .Tagad esu kopā ar lielisku vīrieti kurš mīl mani un manus bērnus un bērni viņu .Un esu ļoti laimīga par tādu ģimenes dzīves modeli biju visu laiku sapņojusi .Lieki teikt ka bija grūti un likās ka tā arī visu atlikušo dzīvi palikšu viena ar 2 bērniem ,bet man tagad ir 34 un esu ļoti ļoti laimīga.
Tāka viss Tev vēl priekšā.

man ir 23, bet nav vispār nekādas intīmas pieredzes. meitenēm tas būtu piedodami, bet zēnam tas ir viss. man būs jānosprāgst vienam, tur vairs neko nevar darīt. tā ka tev nekas īpašs nav.

man ar tā likās, jo vispār reti iemīlos (tikai 2 reiz dzīvē ir bijis tā pa īstam), bet viss mainījas, kad aizbraucu uz ārzemēm! sapratu, ka mani vienkārši nesaista latvju bāleliņi! :D

Ak vai - es 17 gados vēl nebiju bučojusies, kur no vēl domāt par vecmeitas un bezmīlestības nolemtību. Tas ir vecums, kad par savu izglītību ir jādomā!!! :D
Attopies un dzīvo sev!
Par vīru, bērniem un attiecībām vēl paspēsi padomāt. TIEŠĀM - TICI MAN!!

Koncentrējies savā vecumā uz mācībām, jo bez izglītības , 21.gs nevar.
(Lai nav pēc tam jānoželo)
Puiši iet kā tramvajs, viens aizgāja, nāks nākošais.
Jaukās naktis, maigie pieskarieni izskatās nāk no ASV romantiskām filmām, manuprāt, to tikai var piedzīvot ar puisi ,kuru tu pazīsti vairāk nekā 2 gadus . Ar kuru jau tev ir stabils kontakts :)
Nevis kā filmās saisinātā veidā parāda 2h laikā ,kāzas,vakariņas,satikšanās,bērni,gulta.

Atceros pirmo īsto mīlu, 16 gados, tad arī ielaidu mācības mazliet, jo viņš bija pirmajā vietā, bet savus hobijus gan viņš nepārlika 2 vietā no pirmās.
Tagad to analizējot smiekli nāk, kāda es biju maza muļķīte..
Samīlējos nepajokam, " roza brilles ", un puisis gaidīja tikai no manis visur , visā jomā grūdienus. Apmēram jutos toreiz, ka prāts atnāca vaļā, ka tikai man vajag tās attiecības nevis viņam.


Ir arī pazīstami tādi mačo, kuri nav apmierināti ar savu dzīvi ,kuriem jau ir ģimene . Kuri staigā par iepazīšanās portāliem, klubiem, ballītem,jūtās jauni, bārsta meitenes ar komplimentiem, saka ,ka nožēlo savu dzīvi, sieva vampīrs, bērns vampīrs, vai precīzāk izskat tipiskāk frāze: sieva kompleksaina fūrija, nevar to ciest, uztumj bērnu. Kaut īstenībā no mušas uzpūsts zilonis, daudzas pat notic, par ko es brīnos, vai tiešam nav sirds mūsdienās.

nuudeleduudele, tu taču esi tik jauna! Tev tagad jādomā par mācībām, ne attiecībām! Nesaprotu, kāpēc meitenes tik ātri grib izaugt?.. Izbaudi šo laiku. Vēlāk nāks vīrieši( nekur viņi nepazudīs, par to nav jāsatraucas :D ), bet kāpēc 17 gados par to domāt?
Johaidī, cik tagad viss ātri notiek - es 17 gados vēl nebiju vīrieti redzējusi :D Ar katru gadu jūtos arvien vecmodīgāka :D

Neņem ļaunā, bet man liekas, ka visa problēma ir tevī pašā! Nopietni!
Paskaties pati - tev ir tikai 17 gadi. Nu kas tas ir? Nesen pabeigta pamatskola, priekšā vel visa dzīve. Ko tad tu gribēji savos gados? 5 bērnus, darbu no rīta līdz vēlaj naktij un rutīnu attiecībās?
Man liekas, ka ar katru gadu meitenes paliek arvien trakākas. Visas grib tik ātri būt lielas un sūdzas, ka dzīve iet uz galu, jo nepaveicās ar pāris puišiem!
Ir meitenes kurām paveicas ar to vienu un īsto un visa dzīve paiet burvīgi, bet ir meitenes, kurām jāiziet visādiem "brīnumiem" cauri līdz nonāk pie tā īstā un vienīgā! Nevajag neko sasteigt un gaidīt, ka rīt jau viss būs! Izbaudi jaunību un trakulīgās attiecības, jo vienā dienā vari arī pamosties un saprast, ka lielāko daļu dzīves esi izniekojusi niekiem!
Tāpēc jau tās paaudzes ir sadalītas, un nevajag skriet visam pa priekšu un steigties būt tām, kas vel neesat!

Pēc autores teiktā sanāk, ka es esmu konkrēta vecmeita :D
Man tuliņ 23 un jau 2 gadus nekā nopietna nav bijis :D
Lūdzu meitenes, pazīlējies, vai tik es nebūšu viena vienmēr :D

Beidz rakstīt un domāt muļķības! Kā jau meitenes min- MĀCIES!!! Attiecības veidot vēl uzspēsi, bet skolu labi pabeigt gan nesanāks tik vienkārši, jo videni beidz tikai reizi mūžā.
Un nevajag sasapņoties par fantastiskajām attiecībām tikai pēc vienas ballītes un dažām bučiņām.
Vīrietim gan aplausi, zin kā tādas mazas un naivas meitenes uzlauzt 8)

Kāpēc tik daudzas ir kā apsēstas ar attiecībām ?
Un šī diskusija manī vispār izraisīja smaidu - nu pasaules nabadzīte - nu nesanāca ar diviem čaļiem , un jau pasaules gals , nekad neatnāks īstā mīlestība un dzīvei nav jēga.
Tač paliec mierā , uzmēri mammas kurpes un palasi grāmatu.
Tev viss vēl ir priekšā , baudi jaunību , otreiz jauna nebūsi. Tu pat nespēj iedomāties cik daudz savu muļķīgo izdarību var novelt uz to , ka esi jauns . Vēlāk , kad būsi jau precību gados , tad tā vairs nevar!

Jūs tiešām 17 gados domājāt tikai par izglītību?? Es nē. Mācījos cītīgi, atzīmes bija labas, piedalījos dažādos pulciņos un interešu izglītības nodarbībās, tomēr arī man bija savi romantiskie sapņi, alkas pēc attiecībām (kaut arī tad nezināju, ko tas īsti nozīmē) un šņuksti spilvenā, kad ar kādu gigantisko simpātiju viss negāja tik gludi. Es neesmu aizmirsusi, kāda bijus gados 17 un apzinos, ka ar tām zināšanām par dzīvi, attiecībām, kuras esmu laika gaitā sakrājusi, es neizsprāgu no mammas vēdera, bet pārbaudīju uz savas ādas, tāpēc ļoti labi saprotu autori.
Tagad es vispār izklausīšos slima, bet man mājās ir kladīte ar pierakstiem un dzejoļiem, kuri rakstīti 14 gadu vecumā kādam desmit gadus vecākam čalim (kurš par manu eksistenci tikpat kā nenojauta :D) un tur arī dominē vārdi "iemīlējusies", "apskaut", "nevienu citu vairs nemīlēšu" ar visiem izžuvušu asaru traipiem. :D Es arī domāju, ka man game over jau 14 gados, jo mans sapņu princis katru dienu aizvizinājās gar mūsu māju savā vecajā bembī ar draudzeni blakus. Tā ka sāp jau visiem vienādi – vienalga, 17 vai 57 gadi.
Un, nuudeleduudele, par to maigumu. Viņam ir sieva un bērns, tātad kaut kādas prasmes sieviešu simpātiju radīšanā piemīt. Tev ir 17 gadi un viņš ļoti labi zina, ka Tevi piesaistīt varēs ar mīļumu, uzmanību, maigumu, ne rupjiem pieskārieniem un tiešiem tekstiem. Tāda arī ir atbilde.
Zinu, ka šī frāze būs kaķim zem astes, bet viņš (tas īstais) tiešām atnāks. Un varbūt tie īstie būs vairāki, katrā dzīves periodā jau mums ir citas vērtības un prasības, jo mēs augam un attīstāmies.
Un tad Tu atcerēsies šīs izjūtas un pie sevis pasmaidīsi. :)

nesaprotu par ko vispār ir cepiens...17 gados un jau bezcerīga?
meitene mīļā, tu tak vēl esi bērns, kāda bezcerība? puiši vēl nāks un ies.
tas,ka 17 gados vēl neesi paspējusi pārgulēt ar 10 večiem neozīmē,ka nu tik bezcerība nākusi pār tevi..attopies taču! mācies, pabeidz skolu un neiespringsti uz to..
kad man bija 17, tad man nebija ne draugs bijis ne sekss...es jau nu točna negāju un neraudāju par to...
es vispār esmu citādāka kā average meitenes, tāpēc domāju,ka uz mani vispāt neviens neskatīsies un es nekad veci nedabūūs, bet es dabūju..un nevienu vien..un ne vienam vien esmu sirdi salauzusi..

Nu ko, lai cik skarbi neskanētu, bet laipni lūgta pieaugušo dzīvē!

Protams ,es rakstīju- nesāpini taču ģimeni. Viņš atbildēja- viss būs labi,es zinu. Protams netaisos būt ne mīļākā ,ne arī vienas nakts meitene, lai arī kā viņš man patiktu, kas zin pēc tam vēl sieva pusmūžu gribētu mani nosist :D Un tā arī uzrakstīju - Būs labi ja viss paliks kā ir.. Viņš saprata un tad tāda ,manuprāt, vienaldzīga vēstule- jā ,es saprotu, tu negribi būt ar mani kopā ,ok ,atā. Un atkal riebīga sajūta ,ka tas bija tik vienkārši - ok,atā... Bet kāda kopā būšana vispār ,ja tev jau ir ģimene?? :D

Arī es esmu vēl noturējusies un neesmu vēl ne ar vienu gulējusi. Brīžiem gan ja uzrodas kāds ļoti simpātisks puisis es sāku pārdomāt, ka būtu forši pirmo reizi ar tādu pavadīt, kaut kan ja tas viss pārvērstos brutāli un viņš pēc tam mani ignorētu šaubos vai labi justos un tāpēc esmu ,kur esmu. Bet es nezinu kādam būtu jābūt tam cilvēkam un kam jānotiek ,lai es pārgulētu + man vēl ir klusa nojauta ,ka kā daudzām ,man nemaz nekāda lielā bauda varbūt nebūtu, tikai viņam. Un tad ko es ar to vinnēju? Pilnīgi neko ,tikai varu zaudēt! :/

Par mācībām vajadzētu vairāk domāt ,jā ,pēdējā laikā sliktāk mācos, bet vispār tagad jau vasara un itkā varētu paballēties un baudīt vasaru arī mazliet aizmirstot par mācībām. :D

Neapceļiet meiteni, es arī 17 gados domāju, ka mūžīgi palikšu viena un pat ne ar daudz kaķiem, jo arī tie no manis bēgs. :D Man arī šķita, ja nav draugs, tad viss, dzīve ir apstājusies, jo ir taču JAU 17 gadu-tāds pusmūžs. :D Nesatraucies, atliks tikai mazliet pieaugt, lai saprastu, ka viss nav tik melnās krāsās kā rādās. Mans attiecību maratons sākās 18 gados ar vairākiem periodiem-2 gadi, gads, pus gads, pāris mēneši, viens randiņš utt. Un iedomājies, nav pagājuši ne 20 gadi, kad esmu PAT apprecējusies. :D Tā kā galvu augšā-viss ir tikai laika jautājums. :)

Kāpēc tu tik ļoti gribi tik ātri ielēkt pieaugušo dzīvē? Tev ir tikai 17! Jā simpātijas, randiņi un bučas uz atvadām, bet par kādu mūžīgo mīlestību un ciešanām šajā laikā ir jāuztraucas? Tiešām gribi, lai 20 gados tu jau būtu rutīnas nomākta 2 bērnu māte? Es tavā vecumā pat nevarēju iedomāties, ka varētu ar kādu būt kopā, jo tas likās tik garlaicīgi. :D Vēl pāris gadus noteikti nav jācieš lielās mīlestības dēļ. Vēl paspēsi mīlēt, ciest un apbružāties pa dzīvi.

Man radās viena doma:
Te meitenei stāstīt par to, ka ir nevajadzīgi, pārspīlēti uzskatīt, ka ir bezcerība, ja nav attiecību, ir tas pats, kas pusaudzim stāstīt, ka nav labi būt egoistam. :D

Katram vecumposmam un paaudzei savas problēmas.

Līdz uzskatu par dzīvi un tās vērtību apzināšanai manos un daudz meiteņu virs 25 un 17 gados ir ļoti tālu tālu.
Un noteikti arī man vēl ir tālu līdz uzskatu briedumam, kā 40-50 gadu vecam cilvēkam.

...un atkal pride and prejudice uzrakstīja tik precīzi, ka taisni vai riebj kārtējo reizi uz viņu atsaukties:D Es arī atceros kā domās cēlu sapņu pilis ar vidusskolas vecāko klašu zēniem un kā tās pašas no sevis smagi sagruva, kad sapņu objekts aizgāja ar savu vienaudzi. Ar tagadējo prātu un pieredzi būtu svētās šausmās, ja ar kādu no tiem iedomu jaukajiem puišiem es būtu kopā:D

Libra -tāpēc ,ka man ir tādā ziņā problēma. Ja man puisis tiešām iepatīkās un es viņam arī ,tad palieku traka un nevaru to visu tā mierīgi ņemt un tad visādas cerības un jau sapņi un es neko nevaru sev padarīt ,tā tas vienmēr notiek :D
Un tātad mans puišu stāsts :D -Man ir bijuši divi puiši ,pirmais vairāk tāpēc ,ka bija normāls, tad prasības nebija nekādas īpaši, jo vēl nebija neviens bijis, man bija sešpadsmit ,septembrī jaunā skolā viss sākās,kaut tagad manās acīs viņš ir "nūbs" :D toreiz nevarēju pateikt "atā" un ļāvu to izdarīt viņam, burtiski gaidīju ,kad viņš uzrakstīs- mums nevajag būt kopā, jo neesmu gatavs nopietnām attiecībām, gribēja tikai atkal vienu un to pašu- seksu. Ar otro puisi pēc neilga laika, jo tas bija pirmā puiša draugs, pie tam labs ,sākumā situācija likās šausmīga, bet tā kā man viņš ļoti patika ,patiesībā jau kad ar to pirmo biju patika viņš klusībā, kad uzzināju ,ka arī es viņam patīku aizsākās otrās "attiecības" . Tur jau viss bija sākumā jauki un mīļi ,līdz beigās atkal tas jaukais izzuda, sapratu ,ka esmu vienīgā ,kurai viņš ir tik svarīgs, paliku tīri vienaldzīga viņam. Tā nu itkā izmantoju izdevību pateikt pirmā atā. Bet tā kā biju kā traka pēc viņa un raudāju visu laiku,bija grūti sākumā bez viņa,tad kad viņš pēc laika uzrakstīja ,gribēju tomēr lai viss turpinās, bet viņš vienu dienu uzrakstīja - nākamajā paziņoja ,ka nevaram būt kopā tomēr (sapratu ka problēma tāda ,ka es negribu gulēt ar viņu un viņš vairs nevar/negrib bez seksa) Tā viņš turpināja aptuveni reizi mēnesī rakstīt ,kad jau bija atnācis uz manu klasi ,jo iepriekšējā itkā neiederējās. Tagad saprotu kāpēc- jo viņam ir neciešams raksturs, viņš grib būt pasaules naba un ja tāds nav ,tad grimst depresijā. Līdz tas beidzās ar to ,ka pēdējajā reizē ,kad viņam pēc nedēļu ilgas sarakstes ,ko viņš kārtējo reizi bija aizsācis uzrakstu -čau ,kā iet? :) un viņš atbild ar - čau ,ļoti labi!! (un uzzināju ,ka tāpēc ,ka jau citu atradis, ko viņš arī tiešām iemīlēja ,kā nevienu pirms tam nebija mīlējis, atklāti vsiem teica,izskatījās laimīgs un izturējās pret viņu kā pret princesi, bet te jau cits stāsts, ka princesei viņš nebija gana labs un viņš atkal ir viens- negribu būt ļauna ,bet pelnīti ,pēc tā ko viņš man un varbūt ne man vienīgajai ir nodarījis) ! Tāpēc ,starp citu, ticu arī tai "Karmai". ;)