es esmu tajā harmohiskajā viducī starp laimes un nelaimes sajūtu. Un ir lieliski just kā vienas, tā otras uzplaiksnījumus un novērtēt to, kas man ir un uz ko vēl jātiecas.
Neticu, ka ir iespējama ilgstoša un absolūta laime. Cilvēks vienmēr ar kaut ko būs neapmierināts.
Jā, es varu teikt, ka jūtos laimīga. Daudz apstākļu, kuri runātu tam pretī, taču es zinu un ticu, ka viss ir tieši tā, kā tam jābūt. Man laimes sajūta ir nesaraujama ar drošības apziņu, un beidzot tāda manā dzīvē ir.
Laimes sajūta te uznāk, te pāriet. Bet patiesībā jau grēks būt nelaimīgai, ja vien esi spējīga šeit ierakstīties..tātad,esi pie samaņas, dzīva un vairāk vai mazāk vesela. Ar jumtu virs galvas un savām pilnībām un nepilnībām, bet tu ESI.
71
