Jums arii taa ir??

aizej pie astrologa un uzzini kam esi lemta ;)
nav daargi, varu vienu ieteikt :)

pie reizes pie rīkstnieka, homeopāta un uz auras foto

zini,es labpraat,bet uz latviju labi ja reizi gada tieku.ja nu vienigi te atrodu kadu...

Šobrīd man tiešām ir tā, ka nezinu, ko īsti vēlos. Vispār galvā ir baigais juceklis, bet es ceru, ka tas pāries un ar laiku atnāks kaut kāda apskaidrība. Mierinu sevi ar domu, ka esmu vēl jauna un meklēju savu vietu dzīvē. :D Ja apniks tagadējā profesija, ko apgūstu, tad mēģināšu apgūt, ko jaunu, kamēr sapratīšu, ko īsti gribu. Baigi neiespringstu.

Es jau esmu pieņēmusi šo - nezinu, ko gribu darīt, patiesībā neko negribu - par savu default stāvokli. Augstskolu pabeidzu, vēl šādas tādas mācību/kursu iestādes ir absolvētas, strādājusi esmu dažādās jomās, man ir 24 gadi, bet tā pat nejūtu nekādu aicinājumu kko vienu darīt. Vnk kkādā jomā iebraucu un pēc gada, diviem man viss noriebjas un tad visu mainu :) A ko man tapēc pakārties? :D Apsveru iespēju visu šo izbeigt un vnk ar mugursomu plecos apceļot pasauli, nekāda karjera un bizness mani neinteresē, bernus arī negribu, palikt un dzīvot dzīvi - darbs majās, nedēļas nogale, darbs - arī mani nesajūsmina. Tā kā.. sveiciens bariņā, ne vienmēr visi zin ko grib un saprot lielo dzīves jēgu jau piedzimstot :)

Jā, man ir līdzīgi. Bet man smaidu raisa šie izmisīgie "visu savu mūžu" profesijas meklējumi. Cilvēkam iesaka karjeru mainīti ik pa 7 gadiem, lai neieslīgst pilnīgākajā rutīnā un dzīves apnikumā. Tā kā man šķiet, viss ir balansā, tie kas jau no bērnības zina, ka būs ārsti vai arhitekti, tad arī dzīvo šajā profesijā visu laiku, bet, ja Tev nav viens tāds vilinājums, ak dieniņ, tver dzīves burvību, dari un meklē.
Tas ir kārtējai sabiedrības spiediens, esmu izjutusi arī uz sevis, jo neesmu karjeriste, nu, neinteresē man lieli amati un atbildīgas profesijas, kur nervus sabeigt.

Attīsti sevi, mācies valodas vai apgūsti kādu hobiju, dzīvo ar prieku un gan atradīsi, kam stiprāk pieķerties, kad tas būs vajadzīgs.

Beidzot miikstais ko prātīgu pateica :D

Dumji domāt, ka pirmais, ko izmācies, ir vienīgais, ko Tev ļauts darīt visu atlikušo mūžu. Beidz domāt rāmjos un dari/mācies kaut vai visas profesijas pēc kārtas.

Padomā, kāpēc tev nepatīk tie darbi - tieši pienākumu vai priekšnieku dēļ?

Tik ļoti patika Cecīlijas komentārs! :)


un +1 autorei :D