Jā es ar viņu esmu pa šo runājusi, bet tas ir tā es visu pasaku kas mani nomāc, viņš pasaka, ka saprot un tajā pašā laikā viss turpinās pa vecam. Saka, ka tagad daudz jāstrādā, ka pēctam būs labāk, bet tas jau tik ilgi turpinās, vismaz 5 minūtes dienā varētu man veltīt laiku, bet nē mūždien kāds zvana viņam, kautkur jāskrien, tad vakarā ir noguris, jāiet gulēt, nav laiks utt.
Cosmish, nē nesākas ar E burtu. Es jau pati sāku vienmēr visu stāstīt un runāt, bet ja nerunāju tad mēs vienkārši pavadam klusumā laiku. Kas man liekas skumji, jo kādreiz tā nebija. Jā šad tad man sāk viss piegriezties, un protams es sāku kašķi, jo savādāk vairs pat nezinu. Un vēl kad sāku arī runāt, ka man trūkst uzmanības, tad beigās sākas ar to ka viņs mani pārtrauc un sāk pa sevi runāt, jo redz viņš strādā, utt. Sanāk, ka viņš tā īsti nedzird ko es saku, ka man vajag vismaz tās 5 minūtes dienā. :(