Kā ir ar jums?

Lai viņš cīnās, es paskatīšos.

piekritu maybe', nekad neesmu cinijusies del viriesa, gribu but iekarota, gribu but medijums nevis mednieks...

Man liekas, ka iekšēji ir jāsajūt - ir vērts cīnīties vai tomēr nav.
Es šādu izvēli izdarīju pirms 5gadiem, neesmu nožēlojusi. Toreiz bija sajūta, ka nedrīkst nolaist rokas.
Trakākais, ko esmu izdarījusi - iemīlējusies viņā!
Citādas pieredzes nav

Ja man kāds patīk, nu tā, līdz sirds dziļumiem, tad es darīšu visu iespējamo, lai to skaisto tā skaisti sapistu. Ienīstu sevi par to, taču... ko nu vairs.

Ar mani atkal ir otrādi - es esmu medniece. Un kā es patiesībā šo īpašību sevī neciešu! Es neskrienu nevienam pakaļ, bet panāku, ka viņš vnk bez manis nevar. Un tad man paliek vienalga un es pametu. Riebīgi izklausās. Šoreiz ir bik savādāk, bet tas jau cits stāsts. Un šajā reizē varu teikt - esmu darījusi ļoti daudz trakas lietas dēļ Viņa.