Kādi būs mūsu bērni nākotnē?

Esmu no tām, kas nerpto gatavot. To vienmēr darījuši citi :D Nav tā, ka neko vispār nejēdzu, bet talkā jāņem pavārgrāmata, jo nevienu recepti īsti nezinu. Pat kotletēm.

*neprot

manupraat, katram ir jaaprot gatavot elementaarajaa liimenii neatkariiigi no dzimuma. nekad neko nevar zinaat, kas dziivee notiks - var zaudeet darbu un nebuus iespeeja atljauties eest aarpus maajas un pirkt pusfabrikaatus, slimiibas deelj nedriikstees daudz ko eest, liidz ar to atkritiis eeshana aarpus maajaam utt. iedomaajaties, kas notiks ar cilveeku kursh nemaak gatavot un kuram atklaaj glutena un laktozes nepanesamiibu? lai kur ietu, praktiski nekur neatradiisi neko daudz restoraanos, ko vareetu eest. kartupeli novaariit, vistas zupu uzvaariit un sacept galju ir jaazin.

Nesaprotu, kāpēc no tādas tēmas sākās runāšana par stāvēšanu pie plīts, vai tiešām tas kaut kādā veidā norāda uz cilvēka būtību? Nu nav mana stihija gatavot. Makaronus po flotski māku uztaisīt, ceptus tupeņus visādās variācijās, mērci arī tādu neadvancēta līmeņa, salātus, ar to viss aprobežojas.
Vai tāpēc es esmu slikts cilvēks vai arī mani uzreiz var ielikt plauktiņā pie sliņķēm vai neizdevušām sievietēm, jo nemāku pavardu turēt siltu? (Šie vairāk retoriski jautājumi).

Par tēmu - jā, bērni ir fiksāki uz visādām tehniskām padarīšanām, ja man fotošops jāmācās bija 3 mēnešus un tad vēl tikai primitīvi mācēju rīkoties, tad 12gadīgi džekiņi taisa tādus pigorus tajā programmā, ka bail domāt, kas būs ar nākamajām paaudzēm.
Tas viss ir ļoti skaisti un noderīgi, diemžēl - man liekas, ka daba kaut ko dodot arī kaut ko noņem, šajā gadījumā evolūcija tik un tā liks par sevi manīt ar dažādām nebijušām kaitēm un gan jau arī sekām cilvēka izlaidībai. Datorizācijas laikmetu neuzskatu par savējo, visu laiku domāju, kāpēc esmu piedzimusi šajā laikmetā, nu galīgi nav man.
Bet nu tad jau manīs, kā būs, vēl jau priekšā mūsu bērnu nākotne, tad varēs par to spriedelēt un teikt "mūsu laikos tā nebija". :D