Ar to ēdienu ir tā, ka sievietei, protams, būtu jāmāk gatavot ēst, cits jautājums vai arī tās prasmes jāpielieto. Katrai sievietei ir savs režīms, sava dzīve un situācija, tāpēc daudzām nemaz nesanāk mājās reāli gatavot, jo dienu pavada darbā. Citas atkal mīl gatavot, citas nemīl. Es līdz 18 gadiem nemāceju kartupeļus mizot. Tētis visu laiku teica, ka tādu jau neviens par sievu neņems, nesaimnieciska. Mamma, savukārt, teica tā, ka tiklīdz būs patsāvīga dzīve, tad dzīve arī iemācīs gatavot. Un tā arī ir, tiklīdz sāku dzīvot kopā ar savu vīrieti, tīri pašsaprotami likās gatavot ēst. Un ļoti ātri piešāvos, jo principā man garšo labi un garšīgi ēst, mamma man ļoti labi gatavo, tāpēc pieradu pie "izlutināta" ēdiena, negribējās ēst sliktāk par to, ko mamma gatavo :)
Par rokdarbiem - arī neesmu diža rokdarbniece, māku elementāras lietas - piešūt pogas, piediegt kaut ko, saīsināt bikšu staras. Māku piešūt visu ko un māku vienkāršā veidā adīt un kaut kādā arī vienkāršā veidā uztamborēt. Ļoti apbrīnoju meitenes, kuras taisa dažādas rotas, šuj visu ko, malaces! :)
Mani vairāk nedaudz izbrīna tas, ka vienaudzes namāk sevi elementāri kopt - piemēram, kaut vai nagus nolakot... ja jau braukt ar riteni māk un peldēt prot, tad nu neba jau jāskrien uzreiz pie manikīres, redz, rokas šķības un trīc. Muļķības, visu var uztrennēties un man šķiet pašsaprotami sev nagus lakot. Tāpat izbrīna, ka šodien tik daudzām šķiet baigais sasniegums pīt bizes - franču, zivtiņu vai tās "franču bizītes" ar kvadrātiņu celiņiem. Frizūru lietas man kopš bērnības tika iemācītas un pašai bija interesanti pusaudžu gados visu ko pīt, mēģināt, mājās saglabājās vēl visādas grāmatiņas "Mazās princeses rokasgrāmata", "You are so beautiful" un tamlīdzīgas, kur meitenēm iemāca sevi kopt, slaucīt putekļus, kopt puķes, piešūt pogas utml.
Savus bērnus arī audzināsu tā, ka viņi nekaunēsies paši sevi kopt un prast elementāras lietas nevis skriet bez maz vai uz salonu, lai pareizi un kvalitatīvi sasien kurpju šņores :D