Aizdomājos.
Salīdzinot laikus atpakaļ un mūsdienu dzīvi, viss ir pavisam savādāk.
Agrāk omītes lika stāvēt pie plīts un skatīties kā top tas, tas un tas. Rādīja kā jāizdara to un to, pamācīja...
Bet mūsdienās viss notiek tik modernizēti, steigā, ka tā vien šķiet, ka mūsu bērni nemācēs ne ēst pagatavot, ne pogu piešūt, nekā...
Paskatoties, paklausoties jau uz mūsu vecuma vienaudžiem ir tādi, kas saka - es nemāku taisīt ēst, es neprotu to un to...
Kas tad notiks ar mūsu bērniem, jo mammas, kas nemācēs neko, nemācēs arī savam bērnam iemācīt elementārākās un nepieciešamākās darbības dzīvē...
tas biedē.
protams, ne visi ir tādi, bet ar vien vairāk un vairāk ... ēsts tiek kafūžos, restorānos , fast foodos vai pasūtīts ēdiens uz mājām.
Traki.
Bet varbūt tas pieders pie mūsdienām. Es sliecos vairāk uz to, ka gribu, lai mans bērns pieaudzis mācētu - apdarīt mājas darbus pats, nevis izsaukt tīrīšanas servisu, uzcept Ziemassvētkos rausīšus, nevis tos nopirkt veikalā, pagatavot savai ģimenei vakariņas uz savas plīts....