Ja nebūs iekšā - gribu atmest, neatmetīsi, arī ar grāmatas palīdzību.
Kauns atcerēties , bet es smēķēju padsmit gadus un smēķēju daudz, vienmēr domāju, ka nevēlos atmest, bet skatoties uz citām sievietēm atkal gribējās atmest.. un vienā dienā kā no rīta piecēlos tā viss oateicu sev no šodienas neviena pati cigarete. Un tā arī ir neviena pati cigarete vairak kā gadu. Protams ir reizes kad esmu kompānijā apkārt smēķē un domā bāc nu vienu cigareti, bet tad atkal es tā esmu turējusies, vai man to vajag? Vai es atkal visu gribu sākt no gala? Vislielākais pārbaudījums bija vienā draugu lokā , kur smēķē visi, visi, vienīgi izņemot mani, es nosēdēju visu vakaru ar vīna glāze starp ellīgiem cigarešu dūmiem, bet sev pateicu, TAS IR TAVS PĀRBAUDĪJUMS! Un es esmu lepna ar sevi, ka esmu iztruējusi un sevi saucu tiešām par atmetēju, vārda īstajā nozīmē.
Atmest ir grūti, bet ja patiešām grib, tad var visu.