KĀ TAS IR?

tu esi tada pati ka tavi vecakil vini ir ieciklejusies uz sevi, tu ari.
nu gan jau ka mil!

Izklausās ļoti spēcīgi Kaiminiene, :) patiess prieks dzirdēt tik jauku piemēru.

Passion, tu raksti, ka rene pateica vistrāpīgāk un es domāju, ka tā arī vajadzētu būt, bet redz kā mana dzīves pieredze ir savādāka. Mana pašas mamma un tēvs mani pat nepamana, esmu tādā, kā viņu dzīves ēnā, būtu laimīga, ja uzrastos kaut viens tāds cilvēks, kurš manis dēļ būtu gatavs celties un krist.

es domāju, ka vecākiem tu neesi ēnā, iespējams, tas ir periodiski un vecākiem ir kaut kādas rūpes, kuru iespaidā, viņi nepievērš to pašu uzmanību, kā citas reizes.. ;) un kas gan ir teicis, ka tavi vecāki par tevi nebūtu uz visiem 100? varbūt ikdienā to nepamanām, cik daudz nozīmējam, bet domāju, ka, ja būtu kaut kāda situācija, kurā vajadzētu ar zobiem un nagiem kaut kā tevi sargāt, vecāki to darītu. :)

Jā, man bija un kā jau daudzām - mamma.
Un, jā, bija..

No tēta tādu mīlestību kā no mammas nekad neesmu jutusi.

fak, sāpīga tēma, jāiet raudāt :D =/

Pirmais uzreiz prātā iešaujas mans draugs un es viņa dēļ arī atdotu savu dzīvību.
Vairo mīlestību pati sevī, nevis skaties apkārt un ceri tikai to saņemt.

Izlasot šo fragmentu Libras komentārā: "Izskatās, ka tu vienkārši gribi, lai visa pasaule griežas ap tevi. uztraucas par savu karjeru un braukā bezjēdzīgos ceļojumos", iešāvās prātā tikai viena doma- paēdušais izsalkušo nesaprot. Cilvēki ir dažādi- tāpat kā pāra attiecībās ne vienmēr vīrietis/sieviete ir mīlošs, atbalstošs, tāpat arī ģimenes ir dažādas, dažādi ir vecāki, dažādas attiecības ar bērniem. Tas ir stereotips, ka vecāki bezgalīgi mīl savus bērnus, tāpat kā stereotips ir, ka pāra attiecībās vienmēr ir lielā, bezgalīgā mīlestība. No sev pazīstamajām ģimenēm varu teikt, ka apmēram puse uz pusi- ir vecāki, kas savus bērnus mīl bez gala (kā jau te meitenes raksta), bet ir arī tādi, kuriem bērni ir jaunības dienu kļūda, nasta vai kā daža laba mamma saka- zābaks vai piekabe. Pazīstu pat tādas mammas, kas savus bērnus ienīst. Tāpēc pārmetumi tēmas autorei, manā skatījumā, ir kā sāls bēršana brūcē. Katrs bērns un arī pieaugušais grib, lai viņu mīl vecāki. Un visvairāk sāp, ja bērns saviem vecākiem atdod visu savu sirdi, bet pretī saņem absolūtu vienaldzību.

Egija- vecākus neizmainīsi, vienīgais uz ko atliek gaidīt to dienu, kad sastapsi to cilvēku, kam tu būsi viss, kas tevi mīlēs tikpat stipri, kā tu mīli citus.

Ļoti patīk summer komentārs :)

Summer kā naglai uz galvas!

Varbūt man ir izkropļota uztvere par mīlestību, bet es nedomāju, ka vecākiem būtu sevi jāupurē bērnu labā.
Es vispār nedomāju, ka kādam sevi būtu jāupurē. Man tas liekas pretdabiski un nepareizi. Jebkura dzīva būtne no dabas cīnās pirmkārt par SAVU dzīvību.
Un kāpēc gan taviem vecakiem būtu jāupurē sava labklājība tevis dēļ? Tu savus 15 -16 gadus jau esi nodzīvojusi uz viņu rēķina. laiks atkāpties.
Un sievietes, ka regulāri draugiem jautā "vai tu mirtu manis dēļ?" ir kaut kādas duras.

Man ir cilvēks, kaus būtu manis dēļ gatavs uz ļoti daudz ko. Un man tas nepatīk. Mani tas biedē un man tas traucē.

iespejams vecvecaki, bet neinu, vai tas tapec, ka mani loti mil, vai vnk tapec, ka mans vectetins ir nesavtigakais cilveks pasaule.

Summer, paldies, ka pacenties un paskaidroji, jo tiešām ne visi māk iejusties otra ādā. Dorota, piedod, bet gaužām nepareizi ir tavi minējumi, neesmu es vienkārši maza un dumja un ceru, ka līdz brīdim, kad tev pašai būs bērni, tu būsi mainījusi savu viedokli par to kādai jābūt ,īstai mīlestībai un es domāju ne tikai pret viņiem, betarī pret viņu tēvu, kas ir ļoti svarīgi , lai viņi būtu laimīgi šai pasaulē. Pārējām paldies, ļoti jauki piemēri un žēl, ka kādai ši tēma ir nedaudz sāpīga, turaties, viss būs labi ;)

Vispār ir sievietes, kas tiešām jautā vīrietim vai viņš mirtu viņas dēļ?? Nopietni??

Kopš mammas nāves man nav neviena cilvēka (manuprāt), kurš būtu gatavs uz visu manis dēļ.
Bieži uznāk gruzis par to, ka mammas nav blakus ...

Ir, protams, draugi, radi un paziņas, bet tie var sniegt tikai atbalstu un būt blakus grūtos brīžos ...

Liekas, ka tomēr vecāki ir tie vienīgi cilvēki uz pasaules, kas ietu cauri ellei, lai tikai savam bērnam viss būtu labi :)

vecāki par mani parāk bieži neinteresējas (piezvana max 2x gadā, 1x gadā es aizbraucu ciemos), bet mums nevienam ar to nav problēmas, man ļoti patīk šādas attiecības, jo vecāki kā cilvēki nepatīk, ok vini ir mani vecāki, bet ja nebūtu, tad es ar tadiem cilvēkiem goda vārds nedraudzētos :D
toties man dzīve dāvajusi puisi, kurš tiešām mīl mani un daudzas reizes ir pierādījis, ka manis deļ darīs visu iespējamo un ja vajadzēs, tad arī neiespējamo :)