ja godīgi - krītu izmisumā. visiem radiniekiem no tēta puses, t.i. vecmammai, krustmātei arī pašam tētim tik ļoti nepatīk mans draugs, ka man NEMITĪGI jādzird stulbi komentāri par to, ka viņš nemācās tur, kur VIŅIEM patiktu, ka ir gadu jaunāks utt. es vairs nevaru izturēt. reāli, katru dienu gandrīz raudu. mammai un mammas radiniekiem - viss ok. nekādu pretenziju. it kā jau man nav svarīgi, ko citi domāt, bet tā tomēr ir mana ģimene un viņu domas ir svarīgas :(
kā samierināties? es sāku just, ka šitais viss sāk iedragāt attiecības. protams, draugam par šo neesmu neko teikusi, bail kā viņš to uztvers, jo viņa vecāku, vecvecāku attieksme pret mani ir ļoti laba.
6
