Lielākā daļa miljardieru (uzsveru, ka ne miljonāru) bērnu neko nedara, nevar atrast sevi dzīvē, lieto narkotikas un īpaši laimīgi neizskatās. Ja vien būšana laimīgam nenozīmē atslēgšanos no realitātes un iestāstīšanu sev, ka iepirkšanās ir dzīves jēga.
Ja naudas ir tik daudz, ka vari atļauties visu un nav mērķu, neesi izsalcis, kādi bieži vien ir bijuši veiksmīgi cilvēki karjeras sākumā, kad katru doto iespēju novērtēja, tas var kaitēt. Vispār milzīga bagātība attīstībai var būt tikpat postoša kā nabadzība.
Un katram dzīves baudīšana nozīmē kaut ko savu. Es profesiju izvēlējos nebalstoties uz to, cik naudas tā var atnest. Ir cilvēki, kuriem dzīves baudīšana nozīmē strādāšanu. Man ir līdzīgi, tikai tā kā manis izvēlētā profesija ir radoša, tad varu pārfrāzēt, ka bez savas mākslas radīšanas nejūtos dzīva. Ja man būtu tik daudz naudas, ka es varētu nekad nestrādāt, vienīgais ko es darītu savādāk droši vien ir neuztvertu karjeru tik nopietni un ļautu sev piemēram, aizbraukt uz pāris mēnešiem ilgā ceļojumā. No otras puses, es priecājos, ka man nav tik daudz līdzekļu. Droši vien, es būtu cits cilvēks un es nezinu vai es to gribētu. Protams, sajūta, kad vari nedomāt par nākotni vispār, droši vien arī ir patīkama.
Gulēšana pie baseina mani degradētu. Es gribu aiz sevis kaut ko atstāt un gribētu arī iedvesmot citus cilvēkus, bet es arī uzskatu, ka katram ir savs dzīves ceļš ejams un gulēšana pie baseina ne vienmēr ir slikta, tikai es domāju, ka ja dzīve šādi apveltījusi, tad vismaz vajadzētu nodarboties ar labdarību.