ja buutu atlicis tikai meenesi dziivot

Nē, nu ir jau apdrošināšana, bet pats fakts gan dīvains.

es drīzāk esmu pārsteigta par becky vārdiem

es varētu kādu nogalināt, kas man dikti riebjas vai kaut ko tādu, tāpat ilgi neizvktu,

nopietni?

nu es par kredītu domāju tādā griezumā, ja visa pasaule ietu bojā, nevis tikai es :D

ja runa būtu par mani, tad es vienkārši visus savus iekrājumus iztērētu aizbraucot uz vietam, kuras sen esmu gribējusi apskatīt un nodotu kārtīgus uzguņus. žēlošanās par lietam, ko nevar mainīt, nav manā gaumē, līdz ar to diez vai sēdētu ierāvusies kaktā un birdinātu asaras.

dmāju,ka paņemtu kredītu, lai naudas netrūkst un visu mēnesi nodzīvotu viesu namā pie jūras ar mīļoto un savu kaķi....

Lex, a kas tur tāds? Es pateicu, ko es domāju, jūs par piedošanām, a es neesmu ne uz pusi tik tīra dvēsele, kā jūs te lielākā daļa izliecieties! :D

Es visu mēnesi domātu, ka tas nav reāli un tik daudz nemaz neizdarītu. :D

Ja mēnesis būtu dots tikai man, tad pamestu darbu, aizbrauktu paceļot, izklaidētos, samīļotu ģimeni un pateiktu cik ļoti viņus mīlu.
Vēl labāk būtu, ja es zinātu arī dienu kurā nomiršu, jo tad pieteiktos krematorijā, apmaksātu visu, pāris stundas pirms miršanas uzvilku drēbes, kurās gribu atvilkt ķepas un ietu gulēt.

Būtu tad traki,jo ir tik daudz,kas vēl nav izdarīts un ko nevar pa mēnesi izdarīt...

vienreiz jau bija līdzīga tēma. ja VISA pasaule ietu bojā tad mēģinātu katru dienu ( nu vai vismaz pāris reizes) pavadīt ar džekiem, kuri man simpatizē, pārgulētu ar viņiem ( ne visiem reizē, bet kas to zin moš ar visiem reizē :D )

aaa vēl ja visa pasaule ietu bojā pierunātu draugus un sadomātu kādu rakstu par laiku kurā dzīvojam, kas mēs esam, ko daram un kā ir dzīvot mūsdienās. ja nu gadienā pēc daudziem gadiem kāds atrod mūsu rakstīto zinātu kas un kā bijis! :D

O, paldies, ka atgādināji, becky. Es vienmēr esmu teikusi - ja zināšu, ka man pašai gals klāt, paraušu kādu cūku līdzi. Nu ok, es to vienmēr par Putinu esmu teikusi. Nu nevar būt, ka viņu neviens nav novācis!!! :/

Ā, nu ja par nogalināšanu, tad labprāt uzspridzinātu dažus kažokādu veikalus, kompānijas, kas testē uz dzīvniekiem, un nogalinātu alkatīgus miljonārus, kuri savu bagātību ceļ padarot citus nabadzīgus un tiktu vaļā no diktatoriem. :D Tiesa gan, es ļoti šaubos, ka mani nenotvertu pirms esmu paspējusi to visu izdarīt.
Ceru, ka FBI nelasa šo te ar Google translate palīdzību.

es ceru, ka mans mēnesis beigsies maija sākumā :D tad varētu te pat Latvijā veikt mazu teroraktu :D nu tas tā

bet ja godīgi, es par savu pēdējo mēnesi pateiktu tikai tam vienam cilvēkam, ģimenei nē, jo mēnesi skatīties viņu raudošajos ģīmjos būtu pārāk traģiski :D

nedomāju par to

Es laikam līdzīgi kā aisse Z-O, neteiktu neko ģimenei, jo negribētu visu to pēdējo mēnesi skatīties, ka viņi raud. Bet tā... laikam savāktu kopā visus tuvākos un aizlaistu uz savu sapņu zemi - Austrāliju. Iepriekš pacenstos visiem sagatavot mazos pārsteigumus - vēstules, kādas piemiņas dāvaniņas draugiem...

Nav saprotams,kpc jūs nedarat- nedzīvojat šodien tā,kā te rakstat kā vēlētos.Sanāk ,ka vispār tad nedzīvojat.

Ps.Jūsu pieminētos kredītus esmu ņēmis jau pirms gadiem 10.Un ne tikai LV:)
Pss.Neņemiet 1nā vietā daudz,tā lai interpols meklētu,bet 20 vietās pa nedaudz;)

Interesanti,te meitenes saka,ka lugtu piedosanu,taisitu davaninas,lai atceras,kaut kadus pieminas sikumus, bet kapec par tadam lietam mes aizdomajamies tikai tad,kad uzpeld sada tema "Ko tu daritu,ja mirtu pec 10 dienam?"
Vai mes ikdiena daram to? Noveretejam savus milos, kaut vai paludzam piedosanu,tapat,par kaut ko izdaritu? Kapec tiesi menesi pirms naves tas klust aktuali? Tikpat labi mes varam rit iekrist betona maisitaja un viss..

Mēģinātu sasniegt vismaksimālākos baudas dziļumus visās iespējamās jomās, īpaši koncntrējoties uz mīlestību. Mēginatu izsmelt savas kā cilvēka enerģētiskās, transcendentālās spejas.

Sorani, es, piemēram, to visu daru arī tagad, runa bija par tādām "piemiņas" dāvaniņām, vēstulēm. Nez, laikam iespaidojos no "P.S. I love you" :D

Es laikam nošautos. Traki. Nē, nu ja visa pasaule ietu bojā, tad vēl tā- mēģinātu iepirkt stipras miega zāles , īpaši bērniem,lai nejūt sāpes. Runājot par savu dzivi-viss ir tādā dirsā, ka nepaspētu mēneša laikā sākt dzīvot "pa īstam". No sirds priecājos par tiem, kuriem tas izdodas ikdienā!