pirms dažiem mēnešiem iepazinos ar kādu puisi. nekas gan nevarēja sanākt, jo tajā laikā viņam bija draudzene. zināju, ka viņam patīku, bet nu un tad; man nebija ne laika, ne vēlmes jaukties iekšā citu attiecībās.
tagad, pāris mēnešus vēlāk, pēc divus mēnešus ilgas mūsu nekontaktēšanās viņš ir izšķīries no savas draudzenes un, protams, ir (ta-dā) uzradies, kas nepadara lietas vienkāršākas.
viņš saka, mana kompānija viņam esot ļoti pietrūkusi, ļoti vēloties satikties. un atvainojas par to, kā lietas izdevušās.
problēma kāda: viņš mani parasti mēģina sakontaktēt tikai pašos vakaros, stipri pēc normālā satikšanās laika. pēc pirmās reizes jau viņam norādīju, ka neesmu nekāda pavieglas uzvedības meitene, kas liksies ar viņu uzreiz gultā un ka šādas īsziņas mani nedaudz aizskar.
par to viņš atvainojās un centās sacīt, ka esmu nepareizi sapratusi viņa iemeslus. pēc viņa iniciatīvas mēs sarunājām satikties pāris dienas vēlāk pēcpusdienā, un šo tikšanos viņš pēdējā brīdī atcēla. un tad vēlu vakarā atkal īsziņa. šo īsziņu vienkārši noignorēju. nu redzēs, vai drīz atkal uzradīsies.
nezinu īsti, ko domāt.
agrāk viņš man patika, tomēr tagad iekšā viss mutuļo. šāda izturēšanās no puiša puses man liekas pārāk necienīga, īpaši, ja zinu, ka viņam patiku. turklāt neesmu viņam nekad devusi jebkādus signālus, ka vēlētos tikai vienas nakts sakarus.
nu kāda jēga viņam mani atkal uzmeklēt, ja patiesībā nevēlas tikties? varēja jau aiztaupīt tās cukurotās runas. un vai ir iespējams kaut ko darīt, lai viņš beidzot saprastu, cik nekaunīgi tas ir?
59
