Netraucēt:Daudz darba!

Es darbā, laikā, kad man ir tiešām daudz darāmā, tā arī paziņoju, ka "Manis te nav" un es tieku respektēta.
Pēdējā laikā darbu pieplūdums un sastrēgums ir regulāri, esmu sākusi rakstīt sarakstus, kur svītroju ārā.
Ja dara, tad tas darāmais tiešām iet uz priekšu.
Attiecībā uz tiem pukstētājiem - argumentēti atbildi un mutes būs ciet.

Es atpūšos nomazgājot savas sakrājušās krūzes, pie reizes paķerot ap izlietni esošās virsmas :D, vēl izeju ārā pie biroja, pabaroju zivis nu tā kkā :)

Nāku atpakaļ un darbojos!

piemēram, es šodien atskārtu,ka esmu izdarījusi lielumu un varu beidzot pieķerties lietām,kas vienmēr tiek atliktas....reti tā sānāk.
mana formula ir tāda,ka es nemetos no viena darba uz otru...arī man nemitīgi ir jāskraida un jāaiznes kaut kas gan parasktī, gan paprasīt padomu,bet tāpat..kaudze krājas, bet ja keros pie katra tikko uzliktā papīra uz galda, nekas neiet uz priekšu..tad nu daru visus darbus pēc kārtas...ja ir jāraksta saraksti - uzrakstu visus sarakstus, ja ir jārasksta iesniegumi - sarakstu visus iesniegumus un tikai tad ķeros pie nākošā...es nevaru tā mētāties kā ļipa: iesniegums, 2 saraksti, rīkojums, iesniegums utt...

man vai nu motivācija ir, vai nav. ja ir, daru, ja nav, tad nodarbojos ar muļķībām. bez sirdsapziņas pārmetumiem :) bet parasti jau arī strādāju tā - kad uzrodas spēki, izdaru nenormālu darba apjomu, pēc tam bumbulēju, līdz ar to arī bieži vien varu atļauties būt demotivētai vispār ko darīt. esmu garastāvokļa cilvēks un par to arī nesūdzos.
par apkārtējiem, kas kaut ko pukst... esmu iemācījusies pateikt nē. un tas ir tiiiiik labi. ņemot vērā manas darba un prāta spējas, jaunībā :D piefiksēju, ka daudzi cilvēki to ir izmantojuši. man jau nebija grūti, bet tad kaut kā padomāju, ka tas man tāpat neko nedod, priekš kam tad darīt. viss. palīdzību parasti pati nekad neprasu, jo vienmēr pašai gribas atrisināt visu, bez tam parasti apkārtējie neko arī nesajēdz vai tēlo, ka tādi ir. nav jēga tērēt savu laiku čakarējoties un ņemot galvā citus. bez tam - darbs nav vieta, uz kurieni iet draudzēties :)

Mana vaina! Es laikam nekonkrēti izteicos. Šoreiz es nebiju domājusi par darbu darba vietā, bet gan par darbiņiem augstskolai, sesijai, mājas darbiem...

... taču visi jūsu komentāri arī ļoti noder. Paldies! :-)

kad mācījos skolā, tad man bija tieši tas pats, kas tagad. nav jau nekādas atšķirības. darāmais paliek darāmais jebkurā situācijā :)

Pie tam līdzās esošie cilvēki to nepavisam nesaprot un nekautrējas pārmest, pukstēt, ka viņiem nepalīdzu un itkā neko nedaru. Tad, kad esmu visvairāk iestrādājusies, iedziļinājusiestajā, ko daru, vienmēr kādam vajag kaut ko atnest, iedot

Ir kāds konkrēts piemērs? Ar ko Tu dzīvo kopā, ka ir tik daudz cilvēki, kam jāpalīdz (kas tieši jāpalīdz?) kaut kas jāatnes, jāiedod, ka paši to nevar izdarīt?

Ir kāds konkrēts piemērs? Ar ko Tu dzīvo kopā, ka ir tik daudz cilvēki, kam jāpalīdz (kas tieši jāpalīdz?) kaut kas jāatnes, jāiedod, ka paši to nevar izdarīt?

Tagad, kad sākas sesija, atkal dzīvoju savās mājās, ar ģimeni. Kopā esam 5, to skaitā divi izlutināti vīrieši un oma, kurai viss ir jāpienes, jāpalīdz. Trauki, ēdienreizes, kārtošana un palīdzēšana visiem liekas tāds sīkums, taču diemžēl tas viss ir laikietilpīgi.

Ja jau tāda tā situācija, tad tas ir tikai loģiski, ka nevari neko paspēt izdarīt un darbi iekrājas.

Risinājumi:
vai nu ļaujies sevi izrīkot, nēsā visiem visu, ko vajag, apkalpo visus, vai nu pastāvi uz sevi un savām vajadzībām. Nu ok - omei jāpalīdz, ja viņai grūti, bet izlutinātie vīrieši varētu respektēt Tavu sesijas laiku.
Un kā tad visa Tava ģimene tiek galā, kamēr neesi mājās?

tad, kad ir tieešām miljons darbu, tā arī pasaku, ka palīdzēšu, kad tikšu galā ar saviem, vienmēr respektē.
pa reizei sarakstu uz līmlapiņam darāmo un svītroju ārā, kad padarīts vai arī vienkārši sadalu pa prioritātēm - to, kas tiešām nevar gaidīt un to, ko es vari izdarīt tgd un, kamēr gaidu atbildi, izdarīt citas lietas, parasti daru sākumā.

Ja jau tāda tā situācija, tad tas ir tikai loģiski, ka nevari neko paspēt izdarīt un darbi iekrājas.

Risinājumi:
vai nu ļaujies sevi izrīkot, nēsā visiem visu, ko vajag, apkalpo visus, vai nu pastāvi uz sevi un savām vajadzībām. Nu ok - omei jāpalīdz, ja viņai grūti, bet izlutinātie vīrieši varētu respektēt Tavu sesijas laiku.
Un kā tad visa Tava ģimene tiek galā, kamēr neesi mājās?

Līdz šim ar mammu abas lieliski tikām galā, bet tā kā abu pušu vecvecāki sāka slimot un ir apkopjami, tad mēs sadalamies. Situācija nav no vieglajām, bet ja negrib visu uzkraut vienam cilvēkam, bet kaut ko risināt, tad izeju var atrast.
Protams, ka ir vieglāk nokitizēt un pateikt, ka otrs neko nedara, nemaz neiedziļinoties tajā, ka tam ēzelītim nav laika apsēsties, bet sesijas konspekti, darbi tik krājas un krājas...
Fu, vieglāk palika! :-)