Bērnībā ļoti baidījos no negaisa, bet tas bija gavenokārt laukos, kur nav zibens novedēja un ne reizi vien negaisa laikā ir notikušas nelaimes. Kaimiņiem zibens trāpīja pļavā, govs ķēdē un lopiņš vienā mirklī beigts, mums mājā zibens laikā reiz pārsprāga spuldzīte lustrā. Bieži vien, negaisa laikā, ar māsīcu līdām slēpties pagrabā vai skapī. Tagad man ir neomulīgi, jo zibens liekas kaut kas hipnotizējošs, bet bailes vairs nav.