man jau otrā tūre sākās-Imantā.
tagad vairs nav tik lielu baiļu,kaut saraujos,kad zibeņo.nepatīk man. bernībā vispār histērijā raudāju,slēpos vannasistā, skapī.
tagad arī,kad esmu laukos ir bail, un arī parasti baidos, kad mamma/tētis ir negaisa laikā ārā,ka viņiem var kaut kas slikts atgadīties.
p.s.mums te tagad riktīgi zibeņo :(