Esam kopā, bet dzīvojam atsevišķi

Nu es domāju ka īsti normāli tas nav ja negrib pēc tik ilga laika kopā dzīvot. Tam ir kāds iemesls, nav teicis kāds?

jo viņš vel neesot gatavs tādai atbildībai, jo viņš vel neesot un negribot būt patstāvīgs (26 gados), jo viņš nav pārliecināts vai tas (laikam es) ir tas ko viņš grib... bet tomēr negribot mani pazaudēt un mīlot --- vispār tie attaisnojumi ir viens stulbāks par otru

Viņš dzīvo viens pats?

kopā ar tēvu divatā, kopš sevi atcerās

Varbūt nevēlas pamest tēvu, ja viņš ir viens?

Ja jau viņiem ir māja, kāpēc tu nevari ievākties pie viņiem?

Nu manejam jau 29. Dzivo ar vecakiem. Tgd vasara saksim kopamusu dzivokliti dzivot.
A ta nesudzejas. Teica,ka labak pie vecakiem dzivos, neka ires kko un naudu veja metis :)

To es saprotu, bet viņi tikko uzcēla 2stāvu 200 kvm privātmāju, kurai blakus ir vecā māja, kurā arī iespējams vel dzīvot. Domāju, ka iespēja būtu dzīvot kopā arī nepametot tēvu .. potams, ka es labāk gribētu sākt mūsu dzīvi atsevišķi kaut kur citur, bet es saprotoši pieņemtu arī variantu dzīvot tur

Tur jau tā problēma - vietas un iespēju kur dzīot kopā ir vairāk kā pietiekami, un par tēti es arī saprastu, ka nevar pamest vienu....un principā nekāds cits variants netiek izskatīts kā man pārvākties turp, bet problēma ir tajā, ka viņš negrib dzīvot kopā

Jūs jau esat par to runājuši, ka varētu pārvākties pie viņiem, nevis viņš pie tevis?
Pirms nezini, kāds ir iemesls, nepamet viņu. Iemesls var būt da jebkāds, pat stulbs. Pasen mana māsa izšķīrās no puiša tikai tāpēc, ka viņiem nebija sekss, bet beigu beigās izrādījās, ka puisim pamatīgi kompleksi un problēmas, tādēļ nestreb karstu.

P.S. Neesi domājusi par krāpšanas faktoru?

Piekrītu meitenēm, vari parunāt ar viņu attiecīgā atmosfērā un izvilināt, kas tad īsti ir par iemeslu. Tā jau īstenībā tas izskatās dīvaini, ka visu laiku atrodas kādi attaisnojumi. Varbūt viņam kādi augsti kritēriji, piemēram, viņš domā, ka par maz pelna, lai varētu dzīvot pats savā miteklī kopā ar tevi.

Esam runājuši - es par to runāju jau gadiem, pirmais viņā teksts bija " es nekad nedzīošu dzīvoklī" kas arī principā noslēdza visas tēmas par vietu, jo , protams, es savos 23 māju vel nevaru atļāuties un viņam tolaik jau otrā cēlās.
Agrāk dzīoju pie vecvecākiem, tad sāku īŗēt (par komunālajiem un simbolisku samaksu) no viņiem (viņa un viņa tēva) divas mājas tālāk esošo dzīokli. Tagad vectētiņš nomira un vecmāmiņa palika viena, tapēc arī atkal pacēlās tā saruna, ko es jau gadiem cenšos izrunāt.. jo šobrīd, uz nākamo ziemu nav loģiski, ka es īrēju savu dzīvokli, ja vecmāmiņa viena tepat blakus maksā par savējo, kur man arī tur ir sava istaba kopš laika gala.
Tāpat būtu muļķīgi tagad pārvākties pie vecmāmiņās, ja pēc neilga laika domātu pārvākties uz otru Rīgas galu pie drauga

ir jau tādi, kas vnk negrib, bet ļoti šaubos, vai viņš kādreiz sagribēs... pazīstams puisis ir - kādreiz bija tiešām jauks un interesants, meitenēm patika, bet tieši dēļ šī iemesla attiecības vienmēr ar laiku pajuka, mātei dzīvoklis Rīgā, tēvam 2stāvu māja Jūrmalā, abi vecāki ļoti sakarīgi, dēlam labu vēloši, paši piedāvāja iespējas kopdzīvei (mana draudzenīte viņš ļoti patika) , bet kopdzīvei mūžīgi negatavs, tagad glītais un iekārojamais eksemplārs pamazām nodzerās ... bet mamma pabaro un apčubina... :) nepatīk man šie varianti... bet brīnumainā kārtā viņš jūtas ļoti apmierināts ar sevi... vnk tās meitenes neesot īstās trāpījušās...

Viņš šobrīd nepelna vispār, man tā pat nebūtu problēma, jo es pelnu labi un tik un tā viena šobrīd par dzīvokli komunālos vien maksāju tikpat cik šie par visu jauno māju kopā..

No otras puses, labi , saprastu ka čalis grib būt īsts vīrietis un arī pelnīt, bet viņš pat necenšās mklēt darbu

+ pirms gada viņām bija darbs, par ko es sākumā ļoti priecājos, bet beigās tas beidzās ar to, ka pie manis viņš brauca vel retāk - jo tad basītis ar kolēģiem jāspēlē, tad noguris, tad mājās darbi sakrājušies

Edry, man šis liekas viens no reālākajiem variantiem, jo iemesli tiešām ir smieklīģi un jēdzīgie attaisnojumi jau sen beigušies... lai cik grūti man ts nebūtu, šobrīd šķiet, ka nekāda laba rezultāta tur nebūs

viņš jau tev pateica visus iemeslus kāpēc tā dara. viņam patīk patreizēja situācija un neko negrib mainīt. viņam negribās atbildību(savādāk,ja tiekas tāpat nekā ,ja dzīvo kopā),viņš nezin vai esi īstā. viņš atradīs atkal un atkal iemeslus kāpēc neuzsākt kopdzīvi. protams,pastāv maza iespēja,ka pēc 2 gadiem izdomās dzīvot kopā,bet gaidīt, cerēt un dzīvot neziņā???
ir cilvēki ,ar kuriem gribas visu laiku būt kopā ,bet ir tādi,ar kuriem ir labi satikties 1x mēnesī, katru nedēļu , 3 x nēdēļa, taču negribam būt kopā katru dienu, neesam pārliecināti vai neizgaisīs tā burvība,ja būs katru dienu kopā.

100Ls lieku uz to,ka tur ir cita/s/
Nekad tā nav,ka kāds nelaidīs dzīvot savā mājā savu meiteni;)

varbūt tiešām paskaties apkārt, ir jau arī citi :) jo tā situācija tāda.... un vai Tev vajag to krustu sev kaklā... pat ja sāksiet dzīvot kopā, tur jau kaudzēm citas problēkas līdīs ārā, labāk apdomā to visu mierīgi tagad, bet nu saprotu jau - sirds saka savu, lai ko arī izdomātu prāts, bet nu ne īpaši cerīgi izklausās... mīli un palutini sevi labāk, tad noteikti atradīsies kāds, kurš mācēs Tevi novērtēt... :)

Kā tā var būt, ka 26 gadu vecumā pat darbu necenšās meklēt? Nevar taču tā dzīvot 100% vecāku maizē, OK , nevar atrtast, bet ja nemeklē...

Tiešām laikam vairāk izskatās, ka viņam ir bail no atbildības.

nav obligāti jābūt citai sievietei. ne visi grib kopdzīvi. ir vīrieši,kuriem pietiek ,ja satiekas ar sievietēm ,tāpat vien bez kopdzīves