Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Ideālās attiecības

 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
Gribētos padiskutēt par attiecībām un savstarpējo sapratni.

Savā līdzšenējā attiecību pieredzē vienmēr ir sagadījies, ka mani draugi ir bijuši no tiem, kam patīk runāt - par attiecībām, jūtām, problēmām, utt. Tomēr jo vairāk runājam, jo vairāk atklājam atšķirīgus skatu punktus daudzās tēmās un vērtībās. Sarunas izvēršas dziļas un garas, diskusijas spraigas, bet galu galā pie kopsaucēja nenonākam.
Es labi apzinos, ka neesmu viņa ideālā sieviete. Lai gan tiešā tekstā viņš man nav norādījis savus ideālus, tomēr ir teicis, kādai attieksmei būtu jābūt sievietei, kas ir svarīgs attiecībās, kā viņš uztver tādus jēdzienus kā uzticība, sapratne, atbalsts, liktenis, sekss, bērnu audzināšana, utt.
Tāpat arī es labi apzinos, ka viņš nav ideālais vīrietis priekš manis. Tieši viņa uztvere šajos aspektos ir atšķirīga no manējās.
Tas nav nekas tāds, ko būtu nereāli mainīt, ietekmēt un pārveidot, bet vai tas ir jādara? Es saprotu viņa taisnību un patiesību, tomēr tajā pašā laikā arī man ir tieši tik pat spēcīgi un nelokāmi uzskati.
Iespējams, viņš ir labākais vīrietis, kuru līdz šim esmu satikusi. Bet varbūt mani gaida kāds cits, īstāks īstais?
Vai beigu beigās mēs tomēr satiekam tās otrās pusītes, ar kurām mums saskan gan pamatos, gan virspusējās formās?
Cik tālu man ir jāsper solis pretī kompromisam, ja apzinos, ka atsevišķos gadījumos kompromiss gandrīz nepastāv - tikai pilnīga pielāgošanās otrai pusei?
Un kam tad būtu jāpielāgojas - vīrietim vai sievietei?
Vai tomēr šie ir rādītāji, kas signalizē, ka šīs nav manas īstās attiecības līdz mūža galam, bet varu nodoties tālākos meklējumos, tomēr ja nu šis bija tas īstais, jo labāka patiesībā nav?

Atvainojiet, ka tik gari, tomēr ceru, ka kaut vienai meitenei būs kāds viedoklis par ideālajām vai nekad nepilnīgajām attiecībām...
21.05.2012 19:26 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Viss jau atkarīgs no tā,kuros aspektos Tu neesi viņam piemērota (ideāla) un, kādos viņš tāds nav Tev.
Jo viens ir pielāgošanās, otrs izdabāšana.
Un jāpielāgojas un jācenšas ir abiem.
Un es domāju,ka,ja Tev ir radies jautājums par to -īstais/neīstais, tad tas parāda,ka piepildījums attecībās nav gūts un ir iespējama lielāka laime attiecībās, iespējams, citās.
Es varu tikai pateikties,ka ir vīrietis,kas runā un pats uzskata,ka visu vajag izrunāt. Ir liela starpība jūtama uzreiz arī veidojot attiecības. Ar klusētāju es vairs nespētu neko veidot.
21.05.2012 19:33 |
 
Reitings 622
Reģ: 14.05.2012
Kas tas par izgudrojumu, ka jābūt vienādiem uzskatiem, domām? Tieši šī iemesla dēļ dzīve ir interesanta.
21.05.2012 19:33 |
 
Reitings 11
Reģ: 17.04.2012
daudzi saka, ka ir javadas pe ieksejas balss. kada zurnala ari lasiju, ka jaklausa sirdij nevis pratam. saprotu tevi. tikai man, piemeram, ir viss labi- saskan viedokli un tik un ta es domaju vai sis ir tas istais vai jamekle istaks istais. a varbut ar to citu sakritis tas kas nesakrita ar so un otradi, ko tad.
es vienkarsi dzivoju un baudu. ja naks kads preti kurs aizskers un buus tas lielais wow...tad ieshu prom no shii ja nee..tad dzivoshu. galu ga;a man ir bail but vienai un dzivot vienai..ka ari man alga ir par mazu lai sevi vienu pavilktu.
21.05.2012 19:34 |
 
Reitings 622
Reģ: 14.05.2012
Cilvēka dabā vienmēr ir meklēt kaut ko, tikai ne novērtēt to, kas ir šobrīd. Labi, kad atradīsi īstāku īsto, gribēsi īstāku īsto īstāko un tā mūžīgi.
Vispār nespēju iedomāties sevi kopā ar cilvēku, kura domas sakrīt ar manām.
21.05.2012 19:36 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Nekas šajā pasaulē nav ideāls. Un saskaņa neveidojas no tā, ka abi divi ir copy-paste - vienādiem uzskatiem un visādā citādā veidā vienādi. Saskaņa ir spēja pieņemt otra atšķirības un sadzīvot ar tām.
21.05.2012 19:37 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Galvenajos aspektos - viedoklim jau ir jāsaskan. :)
Smieklīgi vai ne, bet tagad es uzreiz noskaidroju cilvēka domas man svarīgajos jautājumos, par ģimenes uzskatiem, bērniem, kāzām,nākotnes plāniem, ko domā par manu profesiju utt.
Un,ja tie nesakrīt, tad loģiski,ka neko tur nevar izveidot.
21.05.2012 19:38 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
piekrītu Librai
21.05.2012 19:38 |
 
Reitings 156
Reģ: 12.05.2012
Tev nav attiecību tu esi viena.
Tas ir kā ar dzīves jēgu,visi meklē jautā,runā a pati dzīves jēga ir dzīvot tā,lai nerodas jautājums par dzīves jēgu.
Tā arī par attiecībām ja tev ir labas attiecības tev negriezīsies šis rosols ,kas tagad galvā.
Veiksmi!:)
21.05.2012 19:39 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
laba tēma vispār. nedomāju, ka tādas ideālās attiecības vispār pastāv. esmu pārliecināta, ka pat tās, kas visu laiku var kladzināt, cik viņām viss ideāli forši, ir piedzīvojušas momentu/s, kad domā par to vai esošajām attiecībām ir nākotne vai tomēr meklēt to kur citur.. cita lieta ir tas, cik bieži par to nākas aizdomāties un cik dziļi tā doma ir iesēdusies galvā.
nesaskaņas būs arī tad, ja abām pusēm uzskati sakritīs. tad, iespējams, atkal liksies, ka ir pārāk garlaicīgi viss un vajag odziņu, bet tādu nevar atrast, ja abi domā vienādi un nevar viens otru pārsteigt vai papildināt.
21.05.2012 19:46 |
 
Reitings 5087
Reģ: 01.03.2009
Lūk, tāpēc par dzīve nav jāuzšķērž, tā ir jādzīvo. Filozofējot vienmēr atradīsi kaut ko, ko pārveidot, vienmēr kādu tieksmi pēc utopiskas pilnības. Nesāc un izbaudi kā ir, ja ir labi, tad viss.. Kas vispār ir tas svarīgais, nesvarīgais kopīgais, un cik katram tas būtisks, lai turētos kopā. Galvenais, lai runājat līdzīgā valodā par būtiskajām lietām, jo ja tās nesakrīt pamatos, tad visu dzīvi tā būs cīņa, un kam tas ir vajadzīgs, ja tā vietā varētu dzīvot harmoniski, papildinot un iedvesmojoties vienam no otra. Protams, abiem ir šis tas jāpieslīpē, neviens nav mīcīts no viena māla (dažāda vide, audzināšana, pieredze), bet tam jānāk pēc brīvas gribas, saprotot, ieklausoties, kas otram ir patiešām ir svarīgi un ja viņš to novērtē, gribot darīt viņam labu. Un protams, arī saņemt pretī to pašu.

Nu, bet tagad sanāk runāt kā pēc žurnāla, ikdienā neesmu pieradusi par to domāt, es vienkārši dzīvoju kā jūtu un man ir labi.
21.05.2012 19:51 |
 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
Gemini, jā, piepildījums nav gūts, bet varbūt tas, kas ir gūts ir maksimālais un nekā labāka nav, bet es esmu tikai sadomājusies un meklēju to, kas nepastāv? Nekur nav arī garantijas, ka būs labāk, ja aiziešu no šīm attiecībām. Jā, arī man ir svarīgi, ka varam izrunāties, tomēr tas viss šķiet tik sarežģīti dažkārt :(

Daina, šķiet, Tu pateici atslēgas vārdus - jādzīvo un jābauda... Un, iespājams, vienkārši mazāk jādomā.

Zane, protams, atšķirības ir dabiskas un ir interesanti, ja vienam patīk tāda mūzika un otram citādāka, bet es runāju par tādiem jēdzieniem kā uzticība, atbalsts, utt. Ja tur ir zināmas atšķirības, tad tas vairs nav tik interesanti un patīkami.
21.05.2012 19:52 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Paris, dzīvē nekam nav garantijas.
Reizēm, jā, ir kā Tu saki, ka ir labi, bet mēdzam sadomāties,ka var būt vel labāk.
Ir jābūt ļoti stipram, lai mēģinātu riskēt meklēt to, kas varētu dot vel lielāku laimi un piepildījumu. Tā ir ar jebkuru sfēru - darbu, profesiju, attiecībām.
Un tieši attiecībās risks ir vislielākais,jo tajās iesaistīti citi cilvēku, ar katru savu darbību, mēs ietekmējam citu cilvēku likteņus.

Paris, cik daudz par šo esi runājusi ar savu vīrieti?
Nu tieši tādā ziņā,ka saki,ka zini,ka neesi tā ideālā ?
Un atšķirīgajiem uzskatiem?
21.05.2012 20:00 |
 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
Cumshot, atliek vien Tev piekrist. Tomēr, kad beidzot atradīšu īstās attiecības un rosols galvā būs beidzies, man būs jau 90. Lai gan, ja tic liktenim, tad tam īstajam būtu jāatnāk. Tā domā mans draugs - es esmu viņa īstā, jo cilvēki neizvēlas jaunus dragus katru gadu, viņi satiekas jaunībā un dzīvo draudzīgi līdz mūža galam, kā viņa vecāki. Bet es tam neticu!

Lapsīgā, taisnība jau vien ir, pat ja uzskati sakristu, tiktu rastas jaunas problēmas. Un izskatās, ka tā ir mana mīļākā nodarbošanās.
21.05.2012 20:01 |
 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
karinjo, paldies par komentāru. Darīt otram labu un saņemt pretī to pašu. Tas ir tas, ko viņš man saka un es to mācos. Un ne tikai darīt, bet arī saņemt dažkārt nav tik vienkārši.
21.05.2012 20:03 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
Paris, Tev pašai tās uzskatu atšķirības tagad ir izteikti jūtamas un traucē attiecībās?
Vai tīri runāšanas līmenī viņš saka vienu, bet Tu otru un uzskati, ka vēlāk būs problēmas?
Pieminēji tādus jēdzienus kā atbalsts un sapratne- Vai Tu jūties droši viņam blakus tieši tagad? Zini, ka vari uz viņu paļauties, ja kaut kas notiks? Ja jā, tad Tava problēma ir tajā, ka viņš vienkārši nesaka ar vārdiem to, ko Tu uzskati par pareizu un gribi dzirdēt, bet tas taču nemaina faktu, ka tāpat ir labi, ka viņš Tev liek justies labi. Runāt un rīkoties ir dažādas lietas :)
Bet ja Tev tas viss tomēr traucē ne tikai runāšanas līmenī, tad gan ir vērts padomāt par to vai Tu tā gribi justies vienmēr, kad esi kopā ar viņu.
21.05.2012 20:12 |
 
Reitings 787
Reģ: 11.04.2009
Zini, kur slēpjas visa tā sāls? Nav tādu ideālo attiecību, tā pat kā nav ideālo cilvēku. Attiecības ir jāveido un jākopj, tikai tad tās var būt veiksmīgas. Taču tas nenozīmē, ka arī tādās attiecībās kādreiz nepienāk brīdis, kad rodas jautājums "turpināt to visu, vai tomēr izbeigt?"
Man pašlaik riņķī šķiras pāri, kuru attiecības man no malas likās teju ideālas, bet redz kā tomēr notiek...
Priecājies, ka Tavs vīrietis ir runātājs, man liekas, ka ar tādu attiecībās ir vieglāk. Mans vīrs nav no lielajiem runātājiem, lai gan pamazām mēģinu viņu sajā jautājumā mainīt.
21.05.2012 20:15 |
 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
Gemini, es šo risku uzņemos nepārtraukti. Attiecībās ar parastiem draugiem, vīriešiem, dzīvesvietu, darbu - es gribu vairāk un labāk. Un es baidos no šīs sajūtas, jo man šķiet, ka dzīve pati mani noliks pie vietas, atstājot mani tukšām rokām. Es par šo visu ar savu vīrieti runāju tiešām daudz. Es esmu viņam teikusi, ka neesmu īstā, jo nepildu tās funkcijas, kas viņam ir tik nepieciešamas (sieviete - iedvesmotāja, sieviete - bērnu māte un mājas siltuma uzturētāja, sieviete - mīlestības avots) un šķiet, ka par tādu vairs nevaru nekļūt, tāpat kā viņš man nedod to, ko gribu no vīrieša - beznosacījumu atbalsts, uzticība, virzīšana (man patīk tāds vīriešu tips, kas attiecībās ir kā tēvs).
Es apzinos, ka man ir jāmācās pieņemt otru (arī ģimeni, draugus), jo labāka, iespējams, nav - viņš ir lielisks! Tomēr ir šaubas. Ir tas bet varbūt tomēr.
21.05.2012 20:15 |
 
Reitings 540
Reģ: 18.11.2011
Svarīga jūtu ķīmija nevis saskaņa pēc noteiktiem kritērijiem. Man tādu kritēriju nav, ja ir, tad ir, ja nav, tad nav.
21.05.2012 20:17 |
 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
lapsīgā, Tu tā raksti it kā reāli saprastu, kas notiek manā galvā. Patīkami, hahaha :) jā, Tev ir taisnība - tās uzskatu atšķirības man traucē, kad mēs par to runājam. Līdz ar to es sāku baidīties, ja viņš tā domā, tad esam dažādi cilvēki.
Es jūtos droši viņam blakus, jo zinu, ka viņš ir emocionāli ļoti stabils cilvēks. Lai gan dažas viņa īpašības mani neapmierina - spītība, nevēlēšanās pierādīt, jo viņš zin absolūto taisnību un vārdiem nav jēgas, dažkārt pārākuma sajūta par citiem intelektuālā ziņā un mani tas padara traku. Jo dabiski, tā tas nav!
Runāt un rīkoties, lai arī ir dažādas lietas, tās šķiet secīgas - no sākumadomas, vārdi un tad darbi. Tāpēc es sāku svārstīties - ja viņš vārdiski nedod man atbalstu, tad tā tur nav. Un šajā brīdī no runāšanas līmeņa tas pāriet fiziskajā un garīgajā.
21.05.2012 20:25 |
 
Reitings 262
Reģ: 27.03.2012
slikta_sieviete, redzi, man ir svarīga ne tikai ķīmija, bet arī garīgā saskaņa. Tad ir grūtāk ar to - ir un nav. Ķīmija var būt ar daudziem, bet īsta garīgā saskaņa diez vai.
21.05.2012 20:28 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!