nekad nebiju tam pievērsusi uzmanību, kad vienu dienu draudzene, kura arī savos jaunības gados bija traka, paprasīja, kā ir ar mani. saskaitīju līdz 40, tālāk jau sāka jukt un pēc tam vairs nekad nav nācies skaitīt. tagad jau sen aizmirsies, bet bija daudz un interesanti. protams, es ar to nelepojos, taču nožēlot arī nenožēloju. ja kādai tas liekas šausmīgi - lūdzu, šausminieties uz nebēdu :)