Par dzīves izvēlēm.

savu pirmo augstāko izglītību balstīju uz izvēli, ka derēs jebkurā profesijā, savu otro ausgtāko izglītību balstīju uz savu hobiju, savukārt uz maģistru gan aizgāju, jo bija iegūta attiecīga augstākā izglītība un tuvi bija un ir skaitļi.
Un izvēlē man ļoti palīdzēja savā laikā iziet attiecīgus kursus, ja atminu pareizi, tie bija testetveidīgi kursi, kuros gala rezultāta noteica profesijas, kuras varētu padoties vislabāk.. protams arī vecāku padomi noderēja, kas ļāva saskatīt savas reālās intereses un nākotnes iespējas tām.

Es vienkārši zināju jau kopš bērnības, kas es būšu, un man nav bijis jānožēlo sava izvēle. Man bija ģimenes ietekme uz manu profesijas izvēli, bet man tiešām tas patīk, ko es daru, bet vēl jau skola jāpabeidz līdz galam. :)

Jau 9. klasē zināju kādu profesiju izvēlēšos mācīties pēc vidusskolas beigšanas. Nekas man nelika mainīt domas un savu izvēli it nemaz nenožēloju.

Tūliņ būšu ieguvusi pirmo augstāko,aizgāju mācīties,jo vajag un lika vecāki,studijas patika,bet īsti nezinu vai tas ir mans. domāju iet uz maģistriem,bet nu jau to,kas patīk man!:)

Vai varat arī uzrakstīt, kas esat pēc profesijas?

Jau no mazotnes, dzirdot vārdu "kosmetologs", es zināju par ko gribu kļūt. Nu tad uz to arī tiecos. :)

es beidzot vidusskolu, nemaz nezināju,kas es gribu būt....sāku mācīties kaut ko,kas nepatika, bet tagad - strādājot tieši pēc savas profesijas - patīk..
zinu tik to,ka kādreiz dzīvē iziešu gēla nagu meistara kursus...vienkārši tā - priekš sevis!:) tā lūk ir maan sirdslieta.

Es esmu topošā juriste, strādāju arī šajā jomā.

Esmu toposhaa arheologje. Jau no beerniibas gribeeju par taadu kljuut. Vieniigi vidusskolaa bija shaubas, ko tad es taadu lietu maaciishos, labaak maaciities kaut kaados juristos, ekonomistos vai sabiedriskajaas attieciibaas, kaa jau visi. Bet tomeer sapratu, ka labaak dariit, ko sirds kaaro. Turklaat esmu pietiekami saskatiijusies filmas un seriaalus, kur parsti ir moraales par to, ka cilveeki ir veelaak dziivee nelaimiigi :D:D

Jau kopš 5 klases gribēju būt frizieris, 12 klasē aizgāju uz manas izvēlētās koledžas open day, un ieejot friziera kabinetā,man šī domā momentāli mainījās, es negribēju neko saistībā ar to darīt viss mainījās par 360* , nu beigās sanāca tā, ka nākamgad esmu jau kosmetologs :)

pēc 12. klases man bija skaidrs tikai tas, ko tiešām negribētu. vēlējos kaut ko ar starptautisku piesitienu un zināju, ka vēlos studēt RTU, un neko briesmīgi inženierīgu un nopietnu. Tad atlika tikai viena fakultāte, kuras ietvaros izvēlējos programmu, kas ietvēra ļooti plašu ievadu starptautiskās lietās + beigās ir ne tiki grāds, bet arī kvalifikācija un pa lielam diezgan vispusīgs arods, jo ietver gn loģistiku, gan muitu, gan diplomātiju, gan arī ekonomiku.

Esmu savā prātā apkopojusi to, ko vēlētos dzīves laikā iemācīties, tāpēc nav noteiktas secības pēc kā es vados jeb precīzāk ar ko pirmo sākt, bet vienkārši atķeksēju, ka šis man ir. Pārējais iegrozās man izdevīgi.
Tūlīt man būs diploms rokā un būšu tirdzniecības speciālists - nenožēloju savu izvēli. Man patīk tas, ko esmu apguvusi, ir laba pieredze no pasniedzēju puses un no savu kursabiedru puses. Plus mani priecē tas, ka diploms ir starptautisks, jo manai skolai notika arī Eiropas akreditācija.

Man jau liekas, ka jāmācās vienmēr par to, par ko gribas, nevis tas, kur var nopelnīt. Jo iemācoties to, ko visvairāk gribas un pieliekot tam klāt vēl izdomu, ar to var nopelnīt, plus darbs, kas ir hobijs nebūs nogurdinošs :)

Man, beidzot 12.klasi, nebija skaidras sapratnes par to, kur gribu iet studēt, kā arī bija skaidra sapratne, ka jāiet studēt humanitārās zinātnes, jo tādas lietas kā fizika, ķīmija utt. mani galīgi nepiesaista :) Tad nu izvēlējos pēc principa - izglītība, kuru varēs pielietot jebkurā jomā, un aizgāju uz juristiem. Nu jau pirms laiciņa esmu pabeigusi maģistrus, esmu ar savu izvēli ļoti apmierināta. Tagad domāju par otro augstāko :)

Jau no agras bērnības zināju, ka man patīk un gribu ko saistībā ar papīru lietām!Patīk arī tehniskas lietas un meklēt informāciju pa visurieni un pa visu.
Tad nu tagad beigšu tādu profesiju,kas apvieno gan papīru lietas, gan tehniskās lietas, gan informācijas kvantumus!
Darbu esmu atradusi gan Latvijā,gan arī ārzemēs,kur šobrīd vēl turpinu strādāt. Esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli, esošo darbu, gan ar piedāvātajām iespējām darba tirgū,kas ir diezgan plašas!

Es lielākā vai mazākā mērā jau sen zināju ko gribu studēt, bet nebiju 100% pārliecināta.
12.klases otrajā pusgadā sākās stress par eksāmeniem, par ne visai labajām atzīmēm, par to, ka varbūt vēlos ko citu..Tā es izstaigāju gan skolu izstādi, aizgāju uz atvērtajām durvju dienām, pavandījos pa mājas lapām, beigās riktīgi izbesijos un nolēmu, ka tad, kad zināšu eksāmenu rezultātus, tad arī domāšu. Nu un tā arī es nokļuvu tur, kur esmu un mācos to, ko sen gribēju. Nemaz nebija jēgas besīties un kkur ir :D

Kopš bērnības zināju, kas būšu - jurists, advokāts. Zināmā mērā to ietekmēja arī paaudžu juristi manā līnijā, tāpēc kaut kā pat neizdomājos par kaut ko citu.
Esmu bez 5min advokāte, bet visdrīzāk mana karjera līdz ar šo arī apstāsies, jo esmu krasi mainījusi dzīves vietu (ārzemes), tāpēc tagad būšu jaunas izvēles priekšā...

mākslinieciska ekonomiste! :D

Medicīna.

Vispār,es pozitīvā nozīmē apskaužu tos cilvēkus,kuri jau ļbērnībā zin,ko vēlas nākotnē mācīties,strādāt un tur arī aiziet.Tas ir tā...forši :)
Man vienmēr ir bijis skaidrs,kur es noteikti negribu mācīties,bet tas,kur gribu mainījās.Es bērnībā gribēju būt kkas viens,vēlāk ļoti ilgi kaut kas cits,bet pēc atvērto durvju dienas zināju,ka mācīšos tur,kur mācos.Es vnk jutu,ka tas ir man,tā ir mana vieta.Izvēli nenožēloju un nezinu,kam būtu jānotiek,lai nožēlotu.Esmu ieguvusi daudz vairāk kā tikai lekcijās mācīto.
Man šķiet,ka galvenais izdarot šo izvēli-kur tālāk mācīties,vadīties pēc savām vēlmēm un neļaut mammai,tētim vai vecmāmiņai uzspiest to izvēli.Ne jau viņiem būs jāmācās,bet tev.

Gāju tur, kas mani aptuveni varētu interesēt + noteicošais bija budžeta vietas, jo samaksāt nevarējām.