diena skaista, viss ir jauki, pienāk vakars, kurš vairs nav jauks :) dusmu pārņemta sēžu cosmo un cenšos mazliet nomierināties. lai gan sen jau zināms, ka šajos laikos nekam nevar ticēt, tomēr šis gadījums šokēja pamatīgi, ka cilvēks var būt TĀDS divkosis. kā nav kauna! :)
nonācu pie secinājuma, ka nav nav īsti vērts būt pret citiem laipnam un jaukam, nav! tāpat par sevi jaunas lietas no citu mutēm uzzināsi.. jauks vari būt vienīgi priekš sevis un savai labsajūtai, pārējiem tas neinteresē... bet labi, ka viss atklājas zibens ātrumā, tas gan mani priecē :D