gribēšana.

Personīgi man, tāda baigi lielā vēlme nemaz nav. Vienīgi, kad ir ovulāciju dienas, tad gan sagribās.
Puisim jau protams, ka gribas, bet nu, es neko nevaru izdarīt, ja man to negribas - uz pasūtījuma neko nevaru izdarīt.
Viss atkarīgs no sajūtām un garastāvokļa, es tā domāju. Ja ir kaisle un otrs cilvēks prot uzbudināt, tad jau vienmēr gribēsies.

paldies par atbildēm. :)
kissya_ man personīgi bieži ir tā, ka nav nekādas lielās gribēšanas, bet, kad jau sākam skūpstīties, parādās kaut kādi glāsti, un tad gsagribās. sanāk, kā uz pasūtījuma. :D

Seksuālā dzīve man sākas 18 gadu vecumā, reizes kad gribās parādījās nesen, kad iepazinu labu seksu... nu ap 21-22 gadiem.
Bet nu lai nu kā, man nekad nav bijis tā, ka dikti gribās vai es ko daru lietas labā... Ok, piemēram, esmu ballītē, liekas, varētu šonakt padraiskoties, bet tā ar domu tas arī vienmēr beidzas :D

cupcake2 _ nu jā, arī man tā ir, kā saki, tur jau tā lieta, tas ir tad, kad ir kaisle.. iekāre vienam pēc otra. Tāda man sākas, ja mani glāsta, skūpsta, tad, protams, ka uzreiz gribās ko vairāk - bet uz sitiena - pamīlējamies? , nu, reti, kad man tā sanāk. :D :)

saprotu tavu jautājumu, arī man tādas domas bija vienā periodā, bet secinājums pie kā es nonācu bija, ka man pietrūkst mīļuma no partnera. Man ļoti patīk sekss, bet ja neesmu emocionāli piepildīta no otra, tad nespēju izbaudīt seksu, jo katru glāstu vai skūpstu uztveru kā mīļumu un gaidu ātrāk kad viss beigsies un mēs vienkārši gulēsim blakus un viņš mani apskaus.
Varbūt tev arī tā problēma, ka tiekaties tikai nedēļas nogalēs, līdz ar to, tev pa priekšu gribas mīļumu, emocionalitāti un tikai tad kā desertu- seksu?

pasaule, nezinu, varbūt. reizēm ir tā, ka pa nedēļu kaut kas sakaitinājis, kaut kādas problēmas, tad satiekamies, un esmu tāda dzēlīga, ne es mīļumu izrādu, ne man vajag, tad arī seksu negribās un nav, kad viss ok nu, tad viss ok. :D :) sākumā tavam viedokli negribēju piekrist, bet kad sāku rakstīt savu situāciju, tad sapratu, ka tomēr tev taisnība.

man 19, 20 gados un tgd protams arī.

man vispār tas ir ļoti akarīgs no laika. pa dienu, labi, ja reizi nedēļā ienāk prātā, pašai biežāk grbās naktī. bet tā kā mans draugs naktīs strādā, man nācās iemčīties gribēt arī dienā, savādāk vispār paliktu griboša. :D
principā tas sākās pēc 19, sapratu, ka sekss man ir ļoti svarīgs un centos KĀ MINMUMS reizi divās nedēļās dabūt, kaut gan man nebija attiecību. savādāk vnk paliku nervoza.
tagad arī reizēm, kad es ļoti sacepos par kko, sekss man palīdz atslābt un palūkotiees uz lietām no malas. par laimi, mans draugs nav īpaši jāpierunā uz to, viņš man vienmēr gatavs. :D